Antidepresanti ir mūsdienu lobotomija. |
[Apr. 8th, 2024|08:13 am] |
https://www.nature.com/articles/s41380-022-01661-0 "The main areas of serotonin research provide no consistent evidence of there being an association between serotonin and depression, and no support for the hypothesis that depression is caused by lowered serotonin activity or concentrations"
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/37526699/ "The inpatient CBT was effective in depression. The effectiveness of CBT is not improved by the additional use of AD. The current prescribing practices of AD should be questioned."
https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/wps.21069
KBT uzrāda robustu efektivitāti (42% pacientu ir uzlabojumi) Nedaudz efektīvāka par citām psihoterapijas metodēm Īstermiņa efektivitāte salīdzināma ar AD Ilgtermiņā (6 / 12 mēneši) KBT būtiski efektīvāka par AD KBT+AD nav labāk par KBT, bet ir labāk nekā tikai AD
AD palīdz mazināt simptomus ~30% pacientu. Mazināt simptomus. |
|
|
Comments: |
| From: | az |
Date: | April 8th, 2024 - 01:47 pm |
---|
| | | (Link) |
|
| From: | zazis |
Date: | April 8th, 2024 - 02:00 pm |
---|
| | | (Link) |
|
<3
Tikai komentāri - 1. AD palīdz arī ilgtermiņā, tikai varbūt mazliet mazāk nekā CBT, 2. smagākos gadījumos AD ir vienlīdz efektīvs ar CBT, un 3. hroniskai depresijai ir būtiski labāki rezultāti kombinējot CBT+AD salīdzinot ar tikai CBT vai tikai AD.
Killer problēma ir tā, ka CBT nav visiem pieejama (un diezvai kādreiz būs, skatoties, kādā virzienā lietas kustas)!
Vispār arī piekrītu extranjero pointam, ka ar tādu lietu kā depresija šodien nevar īsti nošķirt "simptomus" no "cēloņa". Līdzīgi kā kaut kādam sāpju sindromam - nu sāp un sāp, bet medicīna nevar pateikt kāpēc. Vai tāpēc nelietot līdzekļus, par kuriem ir novērots, ka tie palīdz?
| From: | prtg |
Date: | April 8th, 2024 - 10:23 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Vai var iekustināt nomāktu prātu ar AD, ja tas ir pilnībā apstājies bezgribas stāvoklī? Varbūt. Minu, ka tiem 30% griba vēl mazliet kustējās, atlika tikai mazliet vairāk iestumt. Bet varbūt tieši izkustināja galīgi sastingušos. No bezkustīgā var dabūt ārā arī nanoskopiska ievēlēšanās kaut ko atsākt gribēt. Kā sinepju graudiņš, no kura pamazām izaug stāds. Un tad liek klāt iztēli, kas ļauj ievēlēties kaut ko konkrētāku, un re, izaug zari un lapas, un var atkal elpot un priecīgi izskriet ārā, lietū salīt. Depresijas periodi, šķiet, ir kūniņas stadijas starp straujām izaugsmēm, vai kaut kādu traumu, izdegšanas vai totālas vilšanās vai zaudējuma pārvarēšanām, vai ne tā? Kamēr ir, ir neizturami briesmīgi. Kad vairs nav, pilnīgi aizmirstas, ka jebkad ir bijusi. | |