Tātad pie kā mēs nonācām?

Mēs nonācām pie tā ka lai realizētu praksē principu ``katram pēc vajadzībām`` vajag kaut kādu regulējošu mehānism, kas padara vajadzības samērīgas.

Un tad mēs nonākam pie tā, ka tāds mehānisms jau ir - nauda saucas. Preču - naudas attiecības.

Un sanāk ka nekas nav jāmaina ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, nē, tas noved pie tā, ka vienam cilvēkam pieder raķešbūves kompānija un otrs strādā šajā kompānijā par krāvēju un tas taču ir briesmīgi!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tb krāvējam arī gribas raķešbūves kompāniju? Nē nu a kas traucē - lai sāk tāpat kā tas pirmais no bleķīšiem garāžā un samangotas degvielas. Paies gadi. Bet tam pirmajam arī pagāja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai, lūk, situācija "krāvējam arī gribas raķešbūves kompāniju" ir alkatība un tas ir labi. Slikti ir gribēt, lai raķešbūves kompānijas nebūtu arī tam otrajam.

(Reply to this) (Parent)