Ar ko esmu sastapusies, gan interesējoties par psiholoģiju, gan no pašas pieredzes (augšana tikai sieviešu ģimenē) un novērojumiem - ar retiem izņēmumiem, bet sievietēm ir grūtāk spraust robežas, iestāties par disciplīnu un noteikumiem, kurpretī vīriešiem, lielai daļa, neiet tik viegli ar maiguma un empàtijas izpausmēm. Kas tīri bioloģiski ir pavisam saprotams - māte ir tā kurai mazais kurkulēns ļoti automātiski pieķeras kā pirmajam mīlestības objektam, jo vairāk no viņas nekā tēva labvēlības ir atkarīga viņa izdzīvošana. Tāpēc no mātes sagaida beznosacījuma mīlestību (mīli mani kāds esmu), kurpretī tēvs iedod struktūru un ievieš šādus tādus nosacījumus, parāda, kur sākas un beidzas robežas, ko nevar izdarīt, mīlot bez nekāda nosacījuma. Fromms, manuprāt, diezgan trāpīgi skaidro šo atšķirību, iesaku palasīt. Cik saprotu, katrs var izlīdzsvarot (līdz zināmai robežai) sevī vīrišķo un sievišķo pusi, bet nu - tā ir visai augsta pilotāža. Protams, visas tiesības uzskatīt, ka arī būšana mātei/tēvam ir sociāls konstrukts..

(Reply to this) (Thread)

kā, lūdzu, aizliegums viendzimuma pāriem adoptēt bērnus, kuri aug bez vecākiem, palīdz konkrētajā gadījumā?

interesanti kā līdzsvarot savas vīrišķās/sievišķās puses, ja turpinam krasi nošķirt pienākumus ģimenē atkarībā no dzimuma?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tas tiešām nu jau ir kas kliedzošs pamanīt šādas tadas nianses dažādu dzimumu pārstāvju fizioloģiskajā un psihoemocionālajā uzbūvē? Ka sievietes (caurmērā) tiecas uz empātiju un saskarsmi, bet vīrieši (caurmērā) ir tehniskāk domājoši un racionālāki? Manuprāt, šī dualitāte ir brīnišķīga un, ja pārī rodas sadarbība - tas ir superspēks. Nesaku ka homoseksuāli pāri tāpēc ir kā šķēres bez viena asmeņa, bet pieļauju, ka attiecībi dinamika ir atšķirīga. Par pienākumiem runājot -barot bērnu ar krūti un to piedzemdēt tak nav pienākums, bet pilnigi dabiskā ceļā piešķirts uzdevums, pieļauju, ka tas notiek teju instinktīvi, no kurienes jau bērns māti uzlūko citādāk kā tēvu.. Draugi nesen teica, ka vienā bērnkopības grāmatā redzēja attēlu ar tēvu un mākslīgo krūti mazuļa zīdīšanai. Lūk, jaunā, iespējamā realitāte pasaulē, kurās viss ir tikai konstrukts. Tas tomēr dara bažīgu, cik brīvi tiek aizslaucīts jautājums, vai abiem bērna radītājiem ir pienākums uzņemties rūpes par bērnu. Adopcija ir viens - vecāki nevarēja, nebija adekvāti kā dēļ valsts ir pateikusi (pamatoti), ka bērnam jāmeklē citi vecāki, to es vēl saprotu un te var diskutēt - kā labāk. Tas, par ko lēma ST novembrī (kas, manā izpratnē, ir galvenais visas pēdējo mēnešu šūmēšanās katalizators) ir pilnīgi no citas operas, šajā ģimenē bēbis nenāca no bērnunama un viņa tēvs nav nedz miris, nedz nespējīgs, viņš vnk netika uzskatīts par nepieciešamu. Tad kur varētu vilkt šo robežu? Pirms zīdošā tēva vai aiz tā? Tēvs ir vai nav vajadzīgs bērnam? Bet māte? Kāds tēvs? Kāda māte?

(Reply to this) (Parent)

Es ar līdzsvarošanu nedomāju praktiskas prasmes kā spēlēties ar bērnu, gatavot ēst vai noskūt bārdu. Es runāju par iekšējo psiholoģisko briedumu. Ja pamatpremisa JAU ir, ka tādu divu, atškirīgu pušu nav un abi dzimumi, mēs esam totāli vienādi, tad ko tur var sākt izlīdzsvarot vai attīstīt ko jaunu..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kurš teica totāli vienādi, mmm? un rekomendēju palasīt citus komentārus. daži cibiņi ļoti gļiti visu izskaidro par attiecīigo tēmu.

(Reply to this) (Parent)

"..vīriešiem, lielai daļa, neiet tik viegli ar maiguma un empàtijas izpausmēm."

Šis man atsauc atmiņā pirms daudziem gadiem lasītu postu, kur bernudārza vecuma dēla tēvs lepojās, ka viņš jau tagad dēlam māca: apskaut drīkst tikai meitenes, ar puikām - sasveicinoties paspiest rokas, un viss.

Secinu, ka tēva loma ģimenē ir zēniem jau kopš agras bērnības iedzīt problēmas ar maiguma un empātijas izpausmēm.

"..tēvs iedod struktūru un ievieš šādus tādus nosacījumus, parāda, kur sākas un beidzas robežas, ko nevar izdarīt, mīlot bez nekāda nosacījuma."

Un šitais atkal vairāk noder meiteņu audzināšanai: lai laicīgi saprot, ka tikai pareizas un paklausīgas meitenes ir pelnījušas tēva (vīrieša) mīlestību.

(Reply to this) (Parent)