ja tu gavē vai gandari, vai vēl trakāk, izdari ko sliktu ar aprēķinu pēc tam gavēt vai gandarīt, to neieskaita un tas neskaitās.

ir cilvēki, kas arī ārpus gavēņa laika 'badojas'. trešdienās ar maizi un ūdeni, bet tas nav stilīguma pēc, tā nav izrādīšanās, tur ir īpaši nodomi vai nu lūdzoties par konkrētu mērķi vai gandarot kādā nodomā, bet tur manuprāt vajag aprunāties ar priesteri un gandrīz vai saņemt atļauju, jo svarīgs ir ne tikai rezultāts, bet lai process būtu jēgpilns, jo gavēnis ir ticības manifestācija fiziskā veidā, tas ir par atsacīšanos no miesas baudām, nebūšanu tās ķīlniekam, caur pazemību darot mīlestības darbus un gaļas neēšana ir tikai viens aspekts, galu galā piektdienās ticīgie ir aicināti neēst gaļu, bet tas nenozīmē tajā dienā stūķēt māgā mīdijas vai garneles un tāds pavisa, skarbais gavēnis ir vienu dienu gadā - Lielajā Piektdienā visi (atkal - veseli, vecumā 16-60? gadi, ne grūtnieces, ne zīdītājas), kad līdz sātam ēd vienu reizi dienā, pārējā laikā var tikai uzkost. un var jau apņemties arī papildus noskaitīt noteiktas lūgšana,s visu gavēni ne tikai neēst gaļu, bet nelietot FB, neizklaidēties internetā, neēst šokolādi, nelamāties u.t.t. bet arī tā ir tikai viena papildus disciplīna un tas strādā un skaitās, ja ir nodoms

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uz šito man vienmēr ir bijis jautājums - okej cilvēks grib pašpilnveidoties, beeet kāpēc tik dīvaini? Nu tipa tu dari lietas kas tev pašam liek justies sliktāk bet no kā citiem nav nekāda labuma. Vai jēdzīgāk nebūtu visu šo ``disciplīnu`` un ``gandarīšanu`` vietā vnk kādam palīdzēt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādēļ tu domā, ka gavējoši cilvēki fiziski nepalīdz pārējiem? Viens otru neizslēdz, gavēnis gan ir tikai divreiz gadā. Ticīgi cilvēki dara ļoti daudz labu lietu - finansiāli atbalsta dažādas iniciatīvas, palīdz kaimiņu tantītēm mazgāt grīdu, nest malku, produktus no veikala, aizvest pie ārsta, kad vajadzīgs, sniedz atbalstu onkoloģijas pacientiem (bet ne tikai, ir arī dažādas citas lietas), iet palīdzēt Žēlsirdības māsām mazgāt un barot bomžus, ir brīvprātīgie bērnu namos, pansionātos vai cietumos, ir audžu vecāki vai aizbildņi, palīdz glābt dzīvniekus, daļa pat iziet ilgus apmācības kursus pirms to var darīt. Tas, ka par to maz zin ārpus noteiktām aprindām, nenozīmē ka nekas nenotiek, liela daļa pavisam tiešas praktiskas palīdzības ir cilvēkiem, kas izkrituši cauri jebkuram sietam, baznīcās pārtikas produktus draudzes (bet ne tikai) locekļiem var atstāt jau gadus padsmit vismaz. Ir ļoti daudz labu un sabiedrībai derīgu iniciatīvu, kuras dara ticīgi cilvēki. Dažādas zupas virtuves, tās pašas Žēlsirdības māsas Ludzas ielā, kristīgā misija Pakāpieni (ir FB, vari iečekot), Caritas Latvija, Zilais Krusts, Ģimenes šūpulis, galu galā tie paši Zvannieki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ka palīdz - man ir zināms un tas ir labi. Es tikai par to vai labāks palīgs ( malku sacirst, māju iztīrīt) nebūs labi paēdis nevis nogavējies cilvēks?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādēļ jau gavē, lai atcerētos par ētisko, garīgo un galu galā arī vieglāk empatizētu ar tiem, kam fiziski ir grūti un dzīvē grūtāk iet

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tipa abstraktās domāšanas problēmas? Vajag sajust izsalkumu lai iedomātos palīdzēt izsalkušajiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man šķiet, ka gavēšana pamatā ir pašdisciplīnas treniņš, kurš vajadzīgs, lai attīstītu paternu ierobežot savas kārības situācijās, kad kopiena nonākusi resursu deficītā.
Nu, uznāk tur karš, bads, mēris, plūdi, siseņi, neraža utt., un kopienai, kuras vairākumam ir uztrenēta spēja izikt ar minimumu, ir lielākas izredzes būt solidārai un attiecīgi - izdzīvot.

Apmēram tā kā sportojot, mēs šķietami bezjēdzīgi sev uzkraujam fizisku slodzi un pārvaram kaut kādus imaginārus šķēršļus, bet rezultātā iegūstam reālu šķēršļu pārvarēšanai labāk adaptētu ķermeni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Trenēšanās, OK.

(Reply to this) (Parent)