nu sūdīgs tev tas maksimālais pulss, tāpēc jau nav brīnums, ka vari noskriet ar 130-140cik tur :D
Jo nu jā - man varbūt jau knapi tipinot ir 120, bet maksimālais pie vajadzības ir ap 200.. Attiecīgi 150-160 - tāds vidējs tempiņš, kuru varu turēt kaut vai 6h no vietas..

(Reply to this) (Thread)

bet nu tāpēc jau ir, ak pulss ir individuāls rādījums, pēc kura ne pa rko daudz nevar spriest. Ja aiziet uz slodzes testu, tur arī var noteikt visas zonas, cik sanāk aerobā, cik anaerobā, utt., un tad arī pēc tiem cipariņiem vadīties trenējoties. Jo nu man teiksim sanāk tāda vidējas intensitātes slodze būtu skriet pulsā 140-165, tev tā jau mok būtu mirstamā robeža :D
Savukārt man mēģināt skriet ar 110pulsu - tikpat labi varu arī neskriet, jo pat ziedu laikos, kad bija vislabākā trenētība, strauji ejot būtu pulss augstāks :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam tur pareizi skaitās tpc, ka vērtē, cik ātri pulss normalizējas - nonāk līdz kkādam "dienas miera" stāvoklim pēc slodzes, kā atbild uz slodzi - samazinot slodzi krīt, palielinot ceļas, nevis ķip kā ieskrienies, tā pulss uzlec un pēc tam ilgi nekrīt.. utt..
Bet nu zinu vēl vienu cilvēku, kam arī laikam pa žizņi zems pulss...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ātri augšā lejā staigā. kā vaig.
robeža starp miera un max sanāk līdzīga kā tev. jāpieregulē zonas un jāatslābst, gan jau sāks kāpt kkad. vai arī nē. (:

ar 130 es varu stundām, 140 jau ne tik ilgi. ieprovēs maratonu sestdien, tad kkad saņemšos pie ģimenes ārsta aiziet, tad arī kkādas papildus izmeklēšanas uztaisīt. bet tas viss ir ilgi un mokoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ģā jau nesūta uz tādiem testiem, ģā var max aizsūtīt uz parasto slodzes testu, kur neviens tev nekādas zonas nenoteiks. Vislabāk ir olimpiskā vienība vai sporta laboraorija. Cipari tur gan sanāk salīti. tur būtu jāprasa tgd kas gājuši, salīdzinājums, kurā no tām iet sanāk prātīgāk.
Plus kāpēc - sāks kāpt? Nu nav tam pulsam jākāpj :D Forši būtu noskaidrot tajos testos to savu aerobo un anaerobo slieksi - zonu, kurā sanāk arī pārsvarā trenēties. Problēmas ir tikai tad, ja tā zona ir pārāk šaura - to tad var mēģināt uztrenēt kaut kā, bet gan jau ka Tev tā nav, vismaz lasot iepriekšējās cipariņu atskaites tā nešķiet.
Bet u arī - jautājums kā tu mēri to pulsu - ar pulso jostu vai kkādu viedpulksteni, kas pulsu lasa no rokas? Tur arī ir redzētas visādas dīvainības. Cilvēkam, kurš aizelsies, jau uzkāpjot uz 4o stāvu, rāda ka skrienot 5km, pulss ir kā raksti 120 un tā :D Tad kad tā kārtīgi pieturēja to pulskteni un pastaigāja pa gaiteni, JAU rādīja 130 :D Tb visprecīzākās ir pulsa jostas. Ja ar pulsa jotu rāda tos Tavus ciparus, tad tur vispār nav nekāda pamata satraukties. vienīgi, ja gribi nopietnāk trenēties, būtu labāk tās zonas zināt, lai nepārķer. Jo nu iesācējam ir viegli pārķert to slodzi un sirds jau arī nebūs tā, kas uzreiz pie mazākās figņas sāks protestēt, attiecīgi ir potenciāls arī kko sačakarēt, ja liek intensīvu slodzi, nepiemērotās pulsa zonās par daudz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ar pulksteņa gļukiem jau esmu izpriecājies uz nebēdu. pulkstenis toč gļučī virs 120. lietoju jostu.
runā, ka sākot trenēties, pulss krīt, bet vēlāk mazliet pakāpjoties.
aerobo, anaerobo, laktāta slieksni, noskaidrosim. ir man pieejami dažādi sensori, arī velotrenežieris. āra sezona ša beigsies, varēs tādām izlakidēm pievērsties.
jāaiziet pie kardiologa, lai nočeko vai nav kādas deviācijas. tīri sirdsmieram (:

(Reply to this) (Parent)