:) Ganjau :D
Vēsturiski cukura pārtēriņš patiesībā sākās ar to pirmo paziņojumu neatceros, kuros gados un ālaā "p ētījumu, ka visi lieto uzturā par daudz tauku, un tauki esot pie visa vainīgi. Nezinu, kāds/vai tur bija kaut kāds zinātniskais pamats. Tad sākās visādi fat-free produkti, kuriem attiecīgi tika pievienots vairāk cukurs, lai tas pasākums pēc kaut kā vismaz garšotu.. jo par cukuru neviens nesludināja. Un tikai kkad vēlāk sāka skatīties, ka oj - kas tad noteik ar to cukuru, kuru nenotērē organisms - oj tas takš pārvēršas taukos! Par citām problēmām - ko tas izraisa ķermeņa šūnām, ja ir pārmērīgā daudzumā vispār nerunāja ai vēl nepētīja / nezināja. A ap to laiku industrija ieskrējusies, jo tak salds = garšīgs = cilvēki pērk. Un tad nav tik viegli pārorientēties, jo tak pērk taču. Pie tam lielākā daļa cilvēku joprojām uzskata, ka viņi nepatērē par daudz cukura. Kaut par daudz jau šķiet ir 3 tējkarotes dienā pieaugušam cilvēkam. Es to pārsniedzu katru dienu ar savām kafijām. Arī - addiction. A ja cilvēks vēl aprij kādu šokolādes batoņiņu, vēl kkādus cukurus (arī augļu cukurs ir cukurs galu galā), tad tur visas normas tiek pārsniegtas sazincik reižu. Un stulbākais, ka tā inde ir pietikami vāja, lai problēmas nesāktos uzreiz.
Un jā - lai cilvekam pietiktu ogļhidrātu un cukuru, nav vispār atsevišķi jālieto tīrais cukurs vai to saturoši produkti - ar augļiem, graudaugiem, dārzeņiem - tur atliektiem galiem pietiek.. Ja drausmīgi trenējas, tad varbūt, jo vnk fiziski nav tik daudz laika - apēst un normāli sagremot tos saliktos ogļhidrātus, jo tak jātrenējas. :D

(Reply to this) (Thread)

tieši par to arī ir manis postētie video.
tauku ierobežošana noveda pie tā, ka to kompensēja ar ogļhidrātiem. un, jā saharozi lielos daudzumos visur.
un kur tiek par to runāts? nopietni runāts! jo idejiski šobrīd cukurs ir hronisku veselības problēmu izraisītājs nr.1

pētījumi, kuri demonizēja taukus ir visnotaļ nožēlojami, atšķirībā no pētījumiem par fruktozes patēriņu un tās metabolisma izraisītājām sekām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nezinu - man pēdējos vairākos gados ir baigi daudz sanācis lasīt tādus žurnālus, kā Veselība, Ievas Veselība, Ko ārsti tev nestāsta (jo mamma pasūta un es tik lasu, brīvajos brīžos visu pēc kārtas). Un par cukura "jauko" ietekmi toč ir bijis biezā slānī visos trīs jau gadiem ilgi. tāpēc laikam man tā šķiet tāda pašsaprotama lieta. Ar uzturzinātni ir nācies saskarties arī Nordea Rīgas Maratona skriešanas skolu pasākumu laikā (laikā, kad vēl trenējos skriet). Attiecīgi man tā visa info jau sensen šķiet pašsaprotama. Bet nu laikam jau, ja tā labi padomā, un atceras strīdus un diskusijas savulaik par šo tēmu ar meitas tēvu, ka ārī ar vienu družku, var jau būt, ka visi tomēr nezina..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu intereses pēc pajautā apkārtējiem pie iespējas, ko viņi var pastāstīt par tēmu - cukurs slikti.
itkā zin, bet beigās izrādās, ka nezin gan. kaut vai to, ka rupjmaizē ir tikpat daudz cukura kā kolā (:

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā kurā rupjmaizē ;) Plus, es domāju, ka, ja cilvēks apēstu to cukuru kaut vai tās 2 tējkarotes dienā un nekur neko citu neēstu, kur ir pievienots cukurs vai arī otrādi - ēstu to pašu rupjmaizi ar ketčupu, ar varbūt nekas traks nebūtu un par daudz tā cukura neuzņemtu. Bet problēma ir tā, ka ēd gan tos visus pārstrādātos produktus, kur pārsvarā ir kerietni vairāk cukura nekā jebkurš iedomājas, un tad plusā vēl kādu končiņu saldajā, un tad vēl var padzerties suliņu virsū. It kā baigi veselīgi paēda, bet cukura norma mok dienai 3x pārsniegta jau vienā ēdienreizē... Tb tā kā mūsu rumpītis puslīdz spēj tikt galā ar nelieliem daudzumiem neregulāra etanola, neko sev īpaši nesabojājot, tāpat arī tiktu ar cukuru. Arī viena cīga plaušu vēzi neizraisīs, ja vien tas jau nebūs ģenētiski noteikts ar 99% varbūtību. Problēma ir vnk daudzumā un biežumā :( Un jā - par to runā par maz, piekrītu. Bet tiklīdz sāk runāt, tā industrija pielāgojas, piedāvājot kancerogēnus saldinātājus u.tml staffu. Bet tā via pamatā ir nejau pārtikas industrija, bet cilvēku kaut kāda vēlme nemainīt savus paradumus, netērēt kaut kam laiku.. Kāpēc gatavot, ja var nopirkt burgeri, salda garša = pieradums. Kāpēc kaut ko mainīt, lai nesaslimtu ar to vai šito, ja tad, kad vajadzēs, vnk padzers tabletītes. Plus vēl tie teksti par nomiršanu veselam. Esmu dzirdējusi arī teoriju, ka ņemot vērā, ko mēs elpojam, vai nav vienalga, ko mēs ēdam.. Ja viens pārstās to ražos, uzradīsies 100 citi vietā. Par to kaitīgo tauku pētījumu kkur lasīju, ka coca-cola esot bijusi iesaistīta. surprise, surprise, ne?

(Reply to this) (Parent)