kā kurā rupjmaizē ;) Plus, es domāju, ka, ja cilvēks apēstu to cukuru kaut vai tās 2 tējkarotes dienā un nekur neko citu neēstu, kur ir pievienots cukurs vai arī otrādi - ēstu to pašu rupjmaizi ar ketčupu, ar varbūt nekas traks nebūtu un par daudz tā cukura neuzņemtu. Bet problēma ir tā, ka ēd gan tos visus pārstrādātos produktus, kur pārsvarā ir kerietni vairāk cukura nekā jebkurš iedomājas, un tad plusā vēl kādu končiņu saldajā, un tad vēl var padzerties suliņu virsū. It kā baigi veselīgi paēda, bet cukura norma mok dienai 3x pārsniegta jau vienā ēdienreizē... Tb tā kā mūsu rumpītis puslīdz spēj tikt galā ar nelieliem daudzumiem neregulāra etanola, neko sev īpaši nesabojājot, tāpat arī tiktu ar cukuru. Arī viena cīga plaušu vēzi neizraisīs, ja vien tas jau nebūs ģenētiski noteikts ar 99% varbūtību. Problēma ir vnk daudzumā un biežumā :( Un jā - par to runā par maz, piekrītu. Bet tiklīdz sāk runāt, tā industrija pielāgojas, piedāvājot kancerogēnus saldinātājus u.tml staffu. Bet tā via pamatā ir nejau pārtikas industrija, bet cilvēku kaut kāda vēlme nemainīt savus paradumus, netērēt kaut kam laiku.. Kāpēc gatavot, ja var nopirkt burgeri, salda garša = pieradums. Kāpēc kaut ko mainīt, lai nesaslimtu ar to vai šito, ja tad, kad vajadzēs, vnk padzers tabletītes. Plus vēl tie teksti par nomiršanu veselam. Esmu dzirdējusi arī teoriju, ka ņemot vērā, ko mēs elpojam, vai nav vienalga, ko mēs ēdam.. Ja viens pārstās to ražos, uzradīsies 100 citi vietā. Par to kaitīgo tauku pētījumu kkur lasīju, ka coca-cola esot bijusi iesaistīta. surprise, surprise, ne?

(Reply to this) (Parent)