Tādu pašu iemeslu dēļ, kā vajadzību absolūti nevajadzīgi melot paši sev.
Absolūtajā patiesībā baigi laimīgs nebūsi. Cerību nav tur.

(Reply to this) (Thread)

Nepiekrītu!
Cenšos vispār nemelot. Jo vairāk laiks iet, jo vieglāk tas nākas, jo labāk jūtos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es gan domāju, ka maziem bērniem nav jāzina, cik ļoti sarežģīta ir pasaule, tas var atsist vēlmi dzīvot.
Cilvēkam ir jābūt priecīgam, kamēr maziņš un to var atļauties. Jo bērns priecīgāks, jo par labāku cilvēku viņš beigās sanāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Katrām zināšanām savs laiks. Ir ļoti daudz par ko priecāties un rast jēgu, kaut vai dzīvnieku pasaule.
Kā jau augstāk minēju, bērniem štirī, nav nemaz tik viegli pataisīt mazo, zinātkāro radību nelaimīgu. Viss mans protests ir par to, ka tiek speciāli melots, rekur augstāk uzpeldēja atmazka, jo nav laika. Nav vēlmes iedziļināties. Nav vēlmes veltīt laiku, lai rastu kādu bērnam saprotamu atbildi.
Man rodas sajūta, ka bērni tiek uztverti pārāk nenopietni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Melošana ir viens, pasakas (kaut vai par Ziemassvētku vecīti un zobu feju) - kaut kas cits.
Nu, iztēlojies, kā tu sīcim tā uz 4 gadiem vari izstāstīt, ka dāvanas zem eglītes liek paši vecāki, lai aizmālētu vainas apziņu? Kā tu sīcim iestāstīsi, ka nevajag bēdāties par izbirušu zobu, jo vecumā tāpat visi būs plastmasas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iztēlojos, ka maz neliekas. :)
Neesmu stāstījis savam bērnam neko par zobu fejām un salavečiem. Arī man neviens neko tādu nav centies iestāstīt. Nejūtos zaudējis ittin neko. Man bija bērnība kā bērnība, kāda jau tā varēja būt 80, 90ajos.

Un tas ziemsvētku dāvināšana man vispār šķiet kkas slims. Tak gandrīz visi ir smagā stresā, gāž riņķi lielveikalus, dāvina viens otram nevajadzīgus mēslus utt. Es ticu, ka tam ir alternatīvas. Ir iespējams bērnu iepriecināt savādāk, da kaut vai lasot priekšā pasakas, bet tam jau mums nav laika.

(Reply to this) (Parent)