Melošana ir viens, pasakas (kaut vai par Ziemassvētku vecīti un zobu feju) - kaut kas cits.
Nu, iztēlojies, kā tu sīcim tā uz 4 gadiem vari izstāstīt, ka dāvanas zem eglītes liek paši vecāki, lai aizmālētu vainas apziņu? Kā tu sīcim iestāstīsi, ka nevajag bēdāties par izbirušu zobu, jo vecumā tāpat visi būs plastmasas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iztēlojos, ka maz neliekas. :)
Neesmu stāstījis savam bērnam neko par zobu fejām un salavečiem. Arī man neviens neko tādu nav centies iestāstīt. Nejūtos zaudējis ittin neko. Man bija bērnība kā bērnība, kāda jau tā varēja būt 80, 90ajos.

Un tas ziemsvētku dāvināšana man vispār šķiet kkas slims. Tak gandrīz visi ir smagā stresā, gāž riņķi lielveikalus, dāvina viens otram nevajadzīgus mēslus utt. Es ticu, ka tam ir alternatīvas. Ir iespējams bērnu iepriecināt savādāk, da kaut vai lasot priekšā pasakas, bet tam jau mums nav laika.

(Reply to this) (Parent)