Bļaģ Vaļiks.
Nu bļaģ tas Vaļiks. Nu grozās visu laiku pa galvu. I ko es ļāvu sevi gultā ievilkt. Es taču zināju,ka man to nevajag darīt,jo pēc tam pamodīsies kaut kādas pastulbas jūtas. Un vinš maita vēl tik smuks. Nu besī. Un es vēl gaidu tagad,ka vinš vēl man kaut ko rakstīs. Kādēļ lai viņš to darītu. Viņam taču tik daudz draugu un es neesmu tas popularakais no viņiem