Sorrow
Deep in sorrow. Life passes by.
Vāries un vāries, savā sulā. No kā nav nekāda labuma. Mefistofelis jau būtu teicis "Beidz spēlēties, ar sirdsēstiem, kas izkrāpj dzīvi tev kā liju bars" (no Fausta). Bet nespēlēties nemaz nav tik viegli. Vinmēr gadās kas tāds, kas tevi iegrūž tādā depresijā, ka nospļauties uz šito kretīnisko pasauli, kurai tu neko neesi parādā, un izdzert kādu glāzi aromatizēta ciankālija. Nu un ja tu vēl esi vientuļš, tad ir pavisam slikti - nav pat kas atrunā to izdarīt. Īstenībā tava situācija man ir visai tuva. Pats to izjūtu no gada gadā, no dienas dienā, tumsas varā, kas manā sirdī gail....Bet nekas, dzīves ceļi ir neizdibināmi, dažreiz tā mēdz izspēlēt tik murgainus variantus, ka nezini pat ko darīt - smieties vai raudāt...