divas dienas pēc kārtas (vai arī vienu izlaižot),turklāt atšķirīgā dienas laikā,redzot vienā pieturā to pašu puisi,uzskatīt to par 'zīmi' būtu nedaudz muļķīgi. sagadīšanās,nekas vairāk. kārtējais svešinieks,kuru,droši vien trešo reizi nesatikšu. bet pēc otrā taču jāseko trešajam. artitmētiskā progresija vai kaut kas uz to pusi. galvenais šādās situācijās ir necerēt ne-uz-ko. aizmirst. un ļaut visam ritēt savu gaidu. notiksies kam jānotiek. abas reizes nostājos kādu metru aiz viņa. pat ne aiz viņa,bet tā no sāna. no manis viņš stāvēja pa kreisi. vēroju. tas,kas iekrita acīs pirmais,bija viņa pārsteidzošā līdzība ar Hītu Ledžeru (ar pavisam īsu matu griezumu) 1  2 3 4. drusku neapmierināts un reizē vienaldzīgs skatiens,itin kā viņu neinteresētu apkārt notiekošais. nemainīga sejas izteiksme. kas manī izraisīja nepārvaramu vēlmi pieiet klāt un uzsākt sarunu. kaut vai visbanālākajā veidā - pajautājot,cik pulkstenis. vēl jo vairāk tāpēc,ka man tāda tiešām nav. un tomēr,šķiet,viņš pieder pie jauniešu pūļa,kas satiekas tikai ar sev līdzīgiem. ar tādiem,kuri nēsā kedas,nē,drīzāk botas (kā nu pareizi sauc tos apavus,kurus nēsā reperi?),ķēdes ap kaklu,un kopumā ģērbjas sportiski. viņam noteikti ir meitene. tādi puiši nepaliek vieni,pat ja to vēlētos. iekāpām vienā tramvajā. viņš - pa pēdējām durvīm,es - vidējām. skatīties uz aizmuguri būtu bijis jau pārāk uzkrītoši,tāpēc nepamanīju,kurā pieturā viņš izkāpa.