Jūlijs 2013

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031   

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba

Atpakaļ 20

16. Aug 2012

pārdomas.

Pēdējā laikā aizdomājos par to, cik gan daudz mums katram ir draugu. Vairāk jau par sevi domāju.
Vai mēs tos varam saukt par draugiem, paziņām, sirdsdraugiem... Ar katru dienu arvien vairāk saprotu to, ka patiesībā man tādu nemaz īsti nav.
Laiki mainās, Es mainos vai arī vienkārši tikai tagad to sāku saprast.
Draugs manā skatījumā ir īpašs cilvēks, kurš tevi nepieviļ, atbalsta, saprot un ir gatavs palīdzēt vai piebremzēt kādā no situācijām. Pirmām kārtām jau uzticības persona. Stingrs plecs uz kura var izraudāties, tāpat arī cilvēks ar kuru var izsmieties un iztrakoties.
- Man liekas, ka es domāju par neīstu ''ideālu draugu''.

Mazliet skumji paliek vienkārši ap sirdi.

Kā ar jums? Vai jums ir `īsts` sirdsdraugs/draugs?

p.s. sen šeit nekas nav rakstīts.

23. Jan 2011

Es Mīlu Tevi, par spīti visam!!!! ;**

Šorīt pamodos ar nelielām galvas sāpēm, diezin kāpēc, bet nu, nekas traks :D
Mājās izdzērām pāris kokčikus un tad braucām uz  T., diezgan interesanti bija paskatīties uz modeļiem&modelēm.. un jā, redzēt izslavēto Samantu Tīnu,Ellu, Fogeli - dzīvē, bet nu, nepalikām uz afterparty, izdomājām braukt uz Operu. Parasti pus 2 jau mājās braucu, bet nu, pus 2 tik ienācām Operā, cilvēku bija daudz, kā arī jau apdzērušies. Sāku jau sajusties neērti, ka tik ļoti blenž virsū, nu c`moon, es esmu ar draugu, kā var nākt vēl sist pa dibenu, bet nu, labi. - Līmenis! Centos izlikties, ka daudzus nepazīstu [vīr.dz.], fui..
Pagaršoju Jēgermeitu - vai kā viņu tur sauc, bet nu sapratu, ka labāk gribu Pina Colada, mmm, tā garšo, vnk varētu visu laiku viņu dzert. Padejojām, pasmējāmies, tad jau braucām mājās.
Kopumā 6dienas vakars bija izdevies, pat ļoti, beidzot ārpus mājas.
Vienīgais mīnuss, nauda notērēta līdz minimumam, nu labi, ne man, bet E.
Toties nākamā nedēļa solās būt vēl labāka. Tikai man jāsāk domāt, ko dāvināt, ideju daudz, tik jāapdomā, ko labāk. Ceru, ka viss izdosies kā plānots. Patiesībā, man jau gribējās, lai viņš svin, bet viņam negriboties, labāk man kaut ko nopirkšot, jā, protams! :D
Paskatoties uz manu istabu, vnk galva apgriežas otrādāk,drēbju kaudzes, nezinu kā tikšu galā. :D. Āāā, biju vēl biščiņ pa veicīšiem pastaigāt, E. man šo-to nopirka, bāc, palikšu par izlutinātu skuķeni, bet es tiešām jūtos lutināta, hehe. :)) Ceru, ka nākamnedēļ Rīgā varēšu kaut ko foršu nopirkt, beidzot pati!
Tagad būtu kaut kas jāpadara, mācības, istabas uzkopšana, sevis uzkopšana!!! :D Un tad jau būs E.klāt.
Un cik ārā skaists laiks, vīīī`. :)))

6. Jan 2011

hmn..

1.diena skolā pēc brīvlaika. Nebija nemaz tik traģiski kā biju iedomājusies. :D
Rīt darba diena un atkal brīvdienas, forši. Pēc stundām braucu pie E. Šovakar man kaut kāds filozofiskais vakars, šo to savā kladītē parakstīju. Domāju par to, kas gan ir laime..

`Laime - bez maksas un tomēr ne par velti,
*Nakts zem zvaigžņotām debesīm (ak, jā, šonakt!)
*Dzidri bērnu smiekli
*Jautras svinības kopā ar draugiem
*Patīkams kompliments
*Dejas līdz sāk sāpēt kājas
*Pirmie sildošie pavasara saules stari
*Nakts pelde jūrā
*Pastaiga siltā vasaras lietū
*Pamošanās no skūpsta
*Un jāā.. trīs slavenie vārdi - Es Tevi Mīlu! Kas gan var būt skaistāks par šo? :)

Bet visbeidzot, ko uzrakstīju uz savas matemātikas klades vāka : ''Tomēr lielākā laime dzīvē un lielākā veiksme ir labs noskaņojums!''
Tas tiesa!!!

2. Nov 2010

....

Šodien vispār nav garīgā. Nezinu, vienu brīdi likās, ka vispār viss riebjas skolā, vienu brīdi bija ļoti smieklīgi. ā, izmēģināju elektronisko cigareti, kaut kas interesants...
 Āj, es nesaprotu tādus cilvēkus, kuri draudzējas tikai sava labuma dēļ ar kādu. Labi, kāda starpība! Žēl, ka tā.. Bija jau viss it kā labi..betnu, redz, ka viss mainās.
Pēc skolas pie ārsta, vsm šoreiz bija sakarīgs dakteris, nu jāā.. nosūtīja ar tādu pašu uz rezonansi, forši, ka izies minimums 70ls, doooh.
Vakarā pie E.,beidzot dabūju savu spēlīti, R.ieinstalēja,visu vakaru spēlēju, tad paēdām vakariņas un mūs atveda mājās. Mājas darbi, pārrunas ar mammu, un domāju šovakar iet agrāk čučēt, nogurums baigais, un jūtos.. savādi. Liekas jau, ka viss ir labi, bet nu.. kaut kā ne tā.. :/

24. Okt 2010

23.10.

Nu tad tā. Tikko esmu atbraukusi mājās, sakārtoju visus ēdamos ledusskapi, skaistās puķītes saliku pa vāzēm ( tagad visa istaba smaržo.. ) un vēl atlika dāvanas, ja tā godīgi, tad neesmu nemaz īsti apskatījusi neko, bet tam viss vakars priekša. :)
ēhh.... nezinu, pat ar ko lai sāk. 2dienas gatavojām ēdienus, dažnedažādus, veselu nedēļu meklēju sev rozā kleitiņu, ko atradu pēdējā brīdi, meklēju pirti, atteicos pat no ekskursijas, lai būtu mana superīgā 18.ballīte!!! Es tiešām nezināju, ka tas viss - noorganizēt tādu pasākumu būs tik grūti, ap 21 es jau biju sagurusi, jo vēl ar radiem sanāca pasēdēt.. bet nju, kad atnāca draugi, tad jau bija forši, možums manī atkal parādijās! Tik daudz forši, mīļi un superīgi apsveikumi, nevaru beigt priecāties par dāvaniņām, tāds prieks, ka cilvēki ir padomājuši par mani un uzdāvinājuši, tiešām tādas lietas, kas man varētu patikt un paliktu atmiņā, patīkami, visnotaļ!!! :),un jāā..  puķes, āāāh, ideāli! Un galvenais, ka vis ieradās, es biju par to tiešām ļoti, ļoti priecīga!Neko sliktu negribu teikt, vienīgi tas, ka TAS bariņš paliek TAS bariņš, un tur neko nevar padarīt, stulbi, ka sanāca tā kā 2 grupiņās sēdēt, viņiem sava ballīte, man sava.. bet nu jā, es nevarēju visiem izdabāt, es tā jau centos, un ceru, ka kāds to arī novērtēs, jo nu tiešām, visu vakaru bija tāads uztraukums sevī, ka tik kaut kas nesapliist, vai tik visiem ir labi, vcai tur dzeramie pietiks, vai ēdamie pietiks utt. Varbūt arī šī iemesla dēļ neizbaudīju savu pilngadības dienu-vakaru, bet nu, tagad vsm varēšu justies ''kruta'', man ir 18 :D
Kaut gan, neviens īpaši neko tādu neteica, es ceru, ka bija labi, nu kcik!!!
Paldies meitenēm, kas palīdzēja to lieko kvantumu visu novākt, vsm varēju aizbraukt mājās ar tīru sirdsapziņu, ka nekas nav saplēsts, apgāzts vai kas tml., nu jāā.. apvemts gan! :p :D
Es tā padomāju, jārīko afterīts, tik daaaudz ēdieni palikuši, arī dzērieni laikam..ahhh :D
Bet jā, es sajutu to, cik smagi un kāda atbildība ir tad, ka paliek tie 18 :D
man pat nenāk miegs, bet vajadzētu iet atpūsties, E.spēle, nabadziņš.. jāgaida būs mājās ar siltām pusdienām un lielo krūzi ar dzeramo, jāā.. šorīt daudzus mocīja slāpes :D un nakts bija smieklīga, hehe. :D

Kopumā teikšu, bija forši, ar visiem + un -, bet bija labi! :)
 / nevaru aptvert, man jau 18.. ahhh. ^^

22. Okt 2010

lalalalaa

mannavkovilkt.mannavkovilkt. GRIBU ROZĀĀĀĀ! ;( āāāh.
mājās smaržo pēc rosoliem un dažnedažādiem ēdieniem. Šodien atkal pa veikaliem sanāca pastaigāt, viss jāsapērk bija.
tagad man ir jākārto istabas, un un un... nezinu, man gribās rīt uzvikt ko rozā, es vnk jūdzos ar šo domu nost. dooh.
nevaru vsp iedomāties, kā viss rīt būs, ļoti, ļoti ceru, ka viss būs baiiigi foršiņiiii! hehe.
un jā, dziesma skan visu dienu, kaut arī šonakt tik man būs tās lielais cipars :D patiesibā man nemaz negribas, gribas tikai rīt.
                                                   
 


20. Okt 2010

šodien sanāca īsā diena, tādā ziņā, ka stundas bija maz, bet mājās atbraucu tik ap 19.. ārsti, ārsti, ārsti.. un jāā, nepatīkami bija. Ceru, ka pāries tas viss. Rīt atkal sanāks iet pie ārsta.
Šovakar kā katru vakaru mācības, mācības, mācības, sēžu ar sarkanām acīm te un mocos. Kā apnicies. Bet man biščiņ, un tad jau brīvlaiks, mana dz/d, nu tā. :)
tagad iešu čučēt, jāmet miers visam! pie kaķīša jāiet.. mmm...

19. Sep 2010

Ceturtdiena. Pēdējas stundas skolā, kaut kāds dīvains nemiers jūtams iekšā. Atbraucu mājās, sāku mācīties..Piepeši mamma nemierā man saka , ka jūtot, ka vajag aizbraukt līdz slimnīcai pie omītes (‘’mammuča’’)..[kaut gan viņa tikko no turienes jau bija atbraukusi]. Tā nu braucām līdz slimnīcai. Iegājām palātā.. …
[Iepriekšējo vakaru no viņas atvadījos, jutu tik smeldzīgu sajūtu iekšā, tomēr mierināju sevi ar domu – ‘’nekas, atbraukšu rīt pēc skolas, parunāsimies, tagad jābrauc mājās..’’ Visu nakti savā acu priekšā redzēju tās mīļās, bet bezpalīdzības pilnās actiņas, kas manī raudzījās, kad atvadījos no viņas, siltās rociņas, un tā labestība, kuru viņa izstaroja vienmēr. Viņa nevienu pašu reizīti nebija žēlojusies, ka viņai kaut kas sāp vai arī runājusi par nāvi, nē!, tādas lietas, viņa pat savā vārdu krājumā nepieminēja. Pats sāpīgākais, ka viņa cerēja atveseļoties, tik uz pekām, un iet mājās, novākt izaudzētos dārzeņus kopā ar opīti, uztaisīt viņas tik ilgi solīto debess mannā un vēl tik daudz citus jaukus darbiņus padarīt.. Un mēs arī cerējām, ka tā notiks. Visu iepriekšējo nakti opis bija sēdējis omītei pie gultas blakus, runājies, turējis rociņu, bet pa nakti sākās pats ļaunākais –neciešamas sāpes, kuras, par laimi, nebija 2 gadus, bet bija tikai vienu vienīgo, pēdējo liktenīgo nakti. Ārsti mēģināja darīt visu, lai kaut cik mazinātu sāpes, diemžēl, nekas nelīdzēja. Viņa bezpalīdzīgi mocījās, lūdza ikvienu, lai viņai palīdz, bet tas nebija iespējams!!! Likās, nu kā tas vispār ir iespējams, ka cilvēkam ir tik nežēlīgi jāmocas un mēs neko pat nevaram palīdzēt. .. Tā sajūta iekšā ir briesmīga. ]…
Atbraucot ceturtdienas pēcpusdienā pie omītes, pēc šīs trakās, sāpju pilnās nakts, redzējām cik saldi viņa guļ. [ Viņai tika iedotas, šķiet, pēdējās zāļu devas..] Tāds patiess miers. Viņa gulēja stundu, divas, .. četras,.. bet, kad jau 6tajā stundā mums sāka likties, ka vajadzētu celt augšā omīti, tad ārsti vien noteica, ka nav vērts. ‘’Viņa saldi guļ, netraucējiet viņu. ‘’ Bet viņa elpoja.. Kā var nepiecelties? Mēs bučojām viņas auksto, slapjo pierīti, turējām rociņas, runājāmies, .. bet nekas nelīdzēja, nekas! ;( Mēs atbraucām liktenīgajā brīdī. Viņa visu dzirdēja, viņa elpoja, bet actiņas bija ciet un ķermenis lēnām atdzisa.. Galviņa tik ledus auksta, bet kājiņas – siltas, siltas. Bet mēs cerējām! Mēs lūdzāmies, lai viņa kaut pēdējo reizīti atver savas actiņas vaļā, paskatās uz mums. Mēs skaitījām katru elpas vilcienu, ko viņa ieelpoja, līdz brīdim… kad bija klusums... Un nolija liela, dzidra asara pār viņas vaigu… ;( ;( ;( [ tas pierāda vien to, ka viņa tiešām visu dzirdēja, ka arī viņai bija sāpīgi, bet tikai viņa neko mums nevarēja pateikt. ]
Kas notika? Kas tagad būs? Kas jādara? Māsiņas skrēja viena pēc otras, visas kā viena, nodūrušas galvu noteica - Viņa ir aizgājusi uz to pasauli. Izsakām līdzjūtību. MĒS TO NEVARĒJĀM PIEŅEMT. Mūsu mājas gariņš.. ‘’Mammucis’’ kā mēs visi, visi dēvējām viņu. Kaut gan ārsti stingri norādīja, ka nedrīkst skaļi raudāt pie gultas, ka jāievēro klusums, lai var mierīgi cilvēks ‘’aiziet’’ , nu kā tas ir iespējams? Asaras bira kā pupas, tik ļoti, ļoti sāpīgi un skumji, sirds vai plīsa no sāpēm pušu, tomēr padomāju.. ‘’Nu mammucīt, tev vairs nav jāmocas, vienīgi mums tagad ir atlikušas tās lielās, nepanesamās sāpes..’’ Sāka līt. Viņu sakopa, pēc tam ļāva vēl izteikt pēdējos vārdus un bija jāatvadās līdz bērēm. Tik ļoti dīvaini, viņa bija tik silta, rociņas tik mīļas, likās, ka viņa saldi guļ, bet.. bija aizmigusi uz visiem laikiem. Mans mīļais ‘’mammucis’’. ;(( Tik negaidīti, tik sāpīgi, tik.. SKUMJI. ;(
 [ šo visu rakstu visu šo dienu,iespējams, tādēļ, lai kaut kur izliktu savu sāpi... asaras rit pār abiem vaigiem, bet tas ir jāizsāp, kaut gan grūtākais vēl priekšā – bēres. ] Man pašlaik ir tik sāpīgi. Tik ļoti... Asaras,skumjas. Un tieši tagad vēl esmu saslimusi, visas nelaimes reizē, gribētos būt stiprai.. bet pagaidām no sevis to nevaru izspiest. ;(

15. Sep 2010

Sieviete ir vāja, stipra ir māte

Nezinu, kas noticies, bet visu nakti neesmu gulējusi, piecēlos jau 6, kaut gan vajadzēja tik uz 8. Pamodos ar galvas sāpēm.
Bet, nesakaitot to visu,no rīta likās, ka būs tāda patīkama diena, pat uzvilku papēžu kurpītes,bija tāds neliels prieciņš sevī,bet nu, uz dienas beigām jau protams, kā vienmēr, panīkums un vnk cilvēcisks nogurums no visa. ā, skolā bija dzejas stunda, tā bija kā neliela atpūta, interesanti paklausīties bija,vismaz man.
Lietus - atbilstoši šīs dienas 2.daļai. Labi, ka atbrauca man pakaļ, bet nu, nācās dzirdēt skumjas ziņas no mammas, es jau uzreiz redzēju, kad iekāpu mašīnā, ka kaut kas nav labi, acis noraudātas ... Omītei esot pavisam slikti, knapi pat mammu atpazinusi,vakar vēl viss bija kaut cik cerīgi, bet šodien, šodien jau pasaka, ka tas varot būt pat dažu dienu jautājums.. Es nezinu, ko man domāt. Man pat bail braukt šovakar pie viņas, nevis bail, bet es nezinu vai izturēšu to, ka ieiešu palātā un viņa mani vēl neatpazīs, es to nevarētu izturēt. :(  Cerams, ka tā nebūs!!!
ak jēl, kā tieši šajā brīdī sāka gāzt lietus,gluži kā no spaiņiem. Bet tik patīkami, mīlu to skaņu, kad lietus lāses sitas pret logu un palodzi,kaut gan, lietus man parasti saistās ar skumjām... kā arī pašlaik ir.

14. Sep 2010

Šodiena - Santu diena. Šodien sanāca apsveikt abas Santas un skolotāju.
Pēc skolas A.atbrauca pie manis, vēlāk arī Santiņa pievienojās,tā nu mums sanāca tāda neliela pasēdēšana, parunājāmies.. nu tā, tīri jauki. Tad nu koris, njā, pilnīgi garām.. Sastāvs nekāds. :/ Un šobrīd sēžu atkal ar neciešamām galvas sāpēm, āāāāāh, vnk murgs!!! Un vēl jāmācas,āāi.. drīz uz slimnīcu vajadzēs vēl braukt.
Es jau sabēdājos, ka kaķīts šovakar netiks pie manis, bet nesen atrakstīja, ka tomēr palikšot, āh, vismaz kāds prieks!!!

/un vispār, man ir auksts, sāp kakls un galva. negribu pat domāt par to, vai neesmu slima, labāk nepieļaušu šādu iespēju.

13. Sep 2010

.

āh, tik nogurdinoša diena ar daaaudz stundām...
Tikko no slimnīcas atbraucu. Neciešamas galvas un spranda sāpes, dōh`. :( Jāmācas. Tagad jāaiziet vēl kaķim kaut ko paēst uztaisīt.
Šī diena man ir par grūtu, bet nekas, Jāsaņemas, Jāsaņemas!!!!!!!!!

11. Sep 2010

My Love`

Es tiešām vairs nesaprotu...
Bija doma iet uz T. ar meitenēm, bet nu jā, kā parasti nekur neaizgāju,jo sākās lielās runas ar E. njā.
Tad nu iegāju gulēt jau ap astoņiem vakarā,vispār bez jebkāda garīgā,vnk vakars bija galīgi garām,tad sāku saņemt sms no kaķa`, tad viņš man zvanīja līdz, kamēr man izslēdzās telefons.. Gulēju ar nemierīgu sirdi. Vēlāk jau mamma atbrauca mājās un nāca pie manis augšā, kāpēc es guļot kapucī, kāpēc logs vaļā, kas man sāpot, kas noticies - pavisam vnk '' nekas!!!'' Vēlāk viņa nāca augšā teikt, kāpēc es neceļot E. telefonu, ka viņš zvanot viņai, prasot, kur es esmu. Tā nu abi tur runājušies, un pēc kāda brīža viņš jau bija atbraucis pie manis. āh, nezināju, ko man iesākt. Kā nekā biju apvainojusies uz viņu, nezināju, man dusmoties vai priecāties, ka viņš ir atbraucis? Viņš lūdza piedošanu un teica, lai ceļos, ka pavadīsim vakaru kopā kā vien es gribēšu, par spīti tāpat necēlos, bet tā kā viņš jau zina manu spītīgo raksturu, tad vnk paņēma mani un piecēla pats,.. sākām smieties,runāties, beigu beigās jau atjēdzos,kad biju jau apģērbusies. Kaut arī neko negribējās darīt, kaķis pierunāja mani aizbraukt uz ''Čilli'',tā nu viņš sasūtīja visādus gardumus,kokčikus, un tad tā vienkārši sēžot un uz viņu skatoties pie sevis nodomāju -
'' Kāpēc viņš ir tik labs pret mani? Nu tiešām tik sasodīti labs,viņš darītu visu manis dēļ,bet es tik par kko pukstu,es nezinu, varbūt vnk es esmu tā, kas neprot to visu novērtēt utt... bet, aiiii, tajā brīdī es tiešām sapratu, cik ļoti daudz viņš man nozīmē..Ļoti.(h) ''
Iesēdāmies mašīnā, domājām braukt mājās, pēkšņi pie stikla piesita kādi 5 jaunieši, ''vai nevarot aizvest uz Tonusu'', nu ok, tā arī vēl sanāca neliela pavizināšanās. Tad gan mājās un čučēt.
Un jau kuro reizi pierādas tas, ka visi neplānotie un negaidītie notikumi izvēršas par kaut ko ļoti skaistu un patīkamu. Tāds nu bija mans 5dienas vakars.

                                                      

10. Sep 2010

uzticība.

Es tiešām nesaprotu, vai vaina ir manī pašā vai arī tevī?
Šķiet, ka šim vakaram vairs nav jēgas, tā jau to paredzēju.
Sēdēšu viena kā piekalta šeit... un tik auksts.. ''superīgs vakars''. ;(

9. Sep 2010

Tu nevari iegūt mieru, izvairoties no dzīves. /Virdžīnija Vulfa/
- tas tiesa.

Diena kā diena,var teikt, matemātikas diena. 1 uzdevums pa visu stundu,njā,''forši''..
Kā jau parasti, no rīta enerģijas pilna, pašlaik sēžu vnk pārgurusi, pēc 2h vēl būs jāiet Martucim uz vecāku sapulci, jā, būšu jaunā māmiņa .. jo nu mammai pašlaik nav īpaši viegli. :/
Drīz solīja kaķīts` atbraukt,beidzot varēsim mierīgi pasēdēt,parunāties, savādāk sanāk tā, ka pēc skolas esam abi mājās, tad viņam treniņš, tad vakarā viņš brauc mani satikt, bet es braucu uz slimnīcu, un tiekamies tikai tad, kad jāiet gulēt, un no rīta tiiik grūti piecelties, gribas tik viņu mīļot un mīļot, jo reāli jau nav sanācis laiks vispār pat parunāties normāli, nu jā, ko var gribēt, ir sākusies skola un katram savas darīšanas.. jāsamierinās ar to kā vsm ir!
Pēdējā laikā esmu sapratusi to, cik ļoti man nepatīk lieki runāt,es nevaru saprast tādus cilvēkus, kuri visu laiku kko runā, kaut vai ne pa tēmu, vnk maļ bez jebkādas jēgas, nezinu, tā domāju tikai es, ..bet mani tas kaitina. Es labāk paklusēju un runāju tad, kad ir jārunā. Brīžiem uznāk tā, ka gribas vientulību, gribas mieru un klusumu apkārt.. Citiem droši vien liktos, ka esmu dīvaine, bet nevaru izskaidrot to sajūtu, kāda ir manī. Varbūt es domāju tikai tā tagad, viss jau var mainīties un pēc gadiem būšu lielākā pļāpa, bet tagad,lūk, ir tā.
ā, jā.. izņēmu pasi, nepatīk kā izskatos, bet nu aj, tā ir tikai pase, tagad jāturpina iesāktais...

7. Sep 2010

šodiena skolā nogurdinoša, no rīta pieceļos enerģijas pilna, bet dienai ejot, tā enerģija strauji zūd. Man tik ļoti traucē tas, ka jādomā, ko darīt tālāk, vai vispār kaut ko darīt, kur mācīties, par ko, ko es vispār gribu? Es pagaidām vēl neko nezinu, tik tiešām, neko! Un tas mani tracina, liekas, ka esmu tādā vienīgā, vispār bez jebkāda mērķa, bet jā, es dzīvoju šodienai, man nepatīk īpaši plānot kas un kā notiks, jo bieži vien visi plānotie notikumi un pasākumi nav izdevušies, bet neplānotie - paši labākie mirkļi manā mūžā. Nu nezinu.
Sāp mugura atkal, aizmirsu iedzert zāles atkal,jāsāk būs no rītdienas dzert! Skolā nogurdinošas stundas, vienīgais, kas mani tik ļoti piesaista ir literatūras pie Baltiņas, vienmēr tajās stundās aizdomājos par ko tālaku,skaistāku, labāku.. vispār par dzīvi. Tik patīkami viņā klausīties,tādas pamācošas dzīves atziņas viņa stāsta.
Pēc skolas, par laimi, mamma atbrauca man pakaļ, aizbraucām līdz veicītim, sapirkām garšīgos, parunājāmies... Omītei atkal sliktāk, neko jau vairs nevar padarīt, diemžēl. :( Cik nu ārsti spēj ko darīt, tik arī ir. Tik ļoti smeldzīga sajūta iekšā.. tik dīvaini aprast ar domu, ka sev tik mīļš un tuvs cilvēks arī būs jāzaudē..un tik mokoši un ilgi,tas ir tiiiik sāpīgi.  [ aj, raudiens uznāca ;(]
negribas vairs neko turpināt...

6. Sep 2010

Neiepriecina fakts, ka tomēr nāksies uz skolu vilkties ar kājām, īpaši šodien vēl mājās, tā smagā grāmatu čupa, vnk esmu beigta! No šodienas biju cerējusi, ko labāku. Nekas iepriecinošs nebija, visās malās sūkstās par to cik grūti eksāmeni būs, par to cik daudz stundas utt. Aj, nezinu, laikam šodiena nav mana diena, labāk noskatos uz visiem no malas.Tāpat jau visi stāv pa grupiņām kā sadalīti. pff.
 Pēc skolas pie ārsta, sarakstīja zāļu čupas, ārstēšanos un nosūtīja uz slimnīcu veikt pārbaudes, aii, cik jauki! :/ Sapirku Kanclerā arī visu nepieciešamo rasēšanai, cerams, ka pareizās lietas, drīz būs jāuzzīmē tas rāmis. Man tā sāp tā mugura, ak jēl, tagad domāju, ka būtu bijis pat labāk tās šprices sprandā,kaut gan no tā atteicos, brr.
ā, jā.. jāsastellē jaunā galda lampa :D tāda baigāā`.. :D laikam esmu nobriedusi cītīgi mācīties. 8)
Tā nu pagāja mana dieniņā, vakarā kaķīti gaidu, viņš laikam vienīgais mani tā pa īstam saprot! ;*

`

pagaidām viss ir superīgi uz doto mirkli. Esmu priecīga, šodien sapirkos visu ko rozā, visādus nieciņus un no rīta pamodos tik priecīga, ka man nav slikti, ka jūtos ideāli, labi, ka vakar neko nedzēru! hehe. :))) ''uzslava man!^^''
Jauka dieniņa, vakars arī solās būs tik pat patīkams, neliela pasēdēšana kā jau katru 7dienas vakaru, šampīts, vakariņas, nu tā smuki. :)

5. Sep 2010

04.08. ^^

Pamodos jau 8. Ap 10 aizbraucām pie omītes uz slimnīcu, nesen tik atbraucām, prieks, ka viņai ir kaut cik labāk!
Atbraucu mājās, drīz kaķīts atnāca, un jā, šodien 04.08.,hihiii, kaķīts mani patīkami pārsteidza  ar 3 garām sarkanām rozēm un kaķīti, nu ne īstu, bet tādu mazu mīlīgu, hihii,jā, tas būs mana īstā kaķīša` aizstājējs, kad viņš nebūs man blakus, nu jā, kā mazam bērnam, bet nu, mīļi. ^^
Vismaz kāds prieciņš šodien! :)
Vakarā pie L. uz dz/d, ceru vispār, ka man atļaus iet, vēl neesmu pateikusi, ka kkur došos.. Tikko P. ar E. aizbrauca pirkt dāvanu,no manis ar, lai jau puiši iepērkas :D
Tāāāā gribas ēst, jēziņ`!!! Neesmu ēdusi kā no vakardienas, ēm..? pusdienslaika,kad apēdu 2 maizītes,grrr. Bet nu negribas iet lejā ko taisīt, savādāk atkal sāks kkur murmināt viršu + vēl tagad konservēšanas laiks, tā ka,jāpaciešas.

`

Tik skumji. Vientuļi. Šovakar būšu viena. Varbūt tā pat labāk..
Mamma jau paspēja visu savu žulti izgāzt uz mani, saprotu, cik viņai ir grūti, bet ne viņai vienīgajai. Es arī esmu cilvēks,un man ir tik pat sāpīgi,cik viņai. Bet, kuram gan tas rūp pašlaik?
Galvenais bail tagad padoties,jo jūtu, ka drīz man būs liegts itin viss,bet jāsaņemas,skumjākais tik vēl priekšā, par to pat vispār nevēlos domāt.ahh.
/ Nespēju remdēt asaras. ;[ /