Diena kā diena,var teikt, matemātikas diena. 1 uzdevums pa visu stundu,njā,''forši''..
Kā jau parasti, no rīta enerģijas pilna, pašlaik sēžu vnk pārgurusi, pēc 2h vēl būs jāiet Martucim uz vecāku sapulci, jā, būšu jaunā māmiņa .. jo nu mammai pašlaik nav īpaši viegli. :/
Drīz solīja kaķīts` atbraukt,beidzot varēsim mierīgi pasēdēt,parunāties, savādāk sanāk tā, ka pēc skolas esam abi mājās, tad viņam treniņš, tad vakarā viņš brauc mani satikt, bet es braucu uz slimnīcu, un tiekamies tikai tad, kad jāiet gulēt, un no rīta tiiik grūti piecelties, gribas tik viņu mīļot un mīļot, jo reāli jau nav sanācis laiks vispār pat parunāties normāli, nu jā, ko var gribēt, ir sākusies skola un katram savas darīšanas.. jāsamierinās ar to kā vsm ir!
Pēdējā laikā esmu sapratusi to, cik ļoti man nepatīk lieki runāt,es nevaru saprast tādus cilvēkus, kuri visu laiku kko runā, kaut vai ne pa tēmu, vnk maļ bez jebkādas jēgas, nezinu, tā domāju tikai es, ..bet mani tas kaitina. Es labāk paklusēju un runāju tad, kad ir jārunā. Brīžiem uznāk tā, ka gribas vientulību, gribas mieru un klusumu apkārt.. Citiem droši vien liktos, ka esmu dīvaine, bet nevaru izskaidrot to sajūtu, kāda ir manī. Varbūt es domāju tikai tā tagad, viss jau var mainīties un pēc gadiem būšu lielākā pļāpa, bet tagad,lūk, ir tā.
ā, jā.. izņēmu pasi, nepatīk kā izskatos, bet nu aj, tā ir tikai pase, tagad jāturpina iesāktais...
Kā jau parasti, no rīta enerģijas pilna, pašlaik sēžu vnk pārgurusi, pēc 2h vēl būs jāiet Martucim uz vecāku sapulci, jā, būšu jaunā māmiņa .. jo nu mammai pašlaik nav īpaši viegli. :/
Drīz solīja kaķīts` atbraukt,beidzot varēsim mierīgi pasēdēt,parunāties, savādāk sanāk tā, ka pēc skolas esam abi mājās, tad viņam treniņš, tad vakarā viņš brauc mani satikt, bet es braucu uz slimnīcu, un tiekamies tikai tad, kad jāiet gulēt, un no rīta tiiik grūti piecelties, gribas tik viņu mīļot un mīļot, jo reāli jau nav sanācis laiks vispār pat parunāties normāli, nu jā, ko var gribēt, ir sākusies skola un katram savas darīšanas.. jāsamierinās ar to kā vsm ir!
Pēdējā laikā esmu sapratusi to, cik ļoti man nepatīk lieki runāt,es nevaru saprast tādus cilvēkus, kuri visu laiku kko runā, kaut vai ne pa tēmu, vnk maļ bez jebkādas jēgas, nezinu, tā domāju tikai es, ..bet mani tas kaitina. Es labāk paklusēju un runāju tad, kad ir jārunā. Brīžiem uznāk tā, ka gribas vientulību, gribas mieru un klusumu apkārt.. Citiem droši vien liktos, ka esmu dīvaine, bet nevaru izskaidrot to sajūtu, kāda ir manī. Varbūt es domāju tikai tā tagad, viss jau var mainīties un pēc gadiem būšu lielākā pļāpa, bet tagad,lūk, ir tā.
ā, jā.. izņēmu pasi, nepatīk kā izskatos, bet nu aj, tā ir tikai pase, tagad jāturpina iesāktais...
Comments