"Es dzīvoju tā, lai citiem grauž un skauž sirdi!"

Pēdējā laikā aizdomājos par to, cik gan daudz mums katram ir draugu. Vairāk jau par sevi domāju.
Vai mēs tos varam saukt par draugiem, paziņām, sirdsdraugiem... Ar katru dienu arvien vairāk saprotu to, ka patiesībā man tādu nemaz īsti nav.
Laiki mainās, Es mainos vai arī vienkārši tikai tagad to sāku saprast.
Draugs manā skatījumā ir īpašs cilvēks, kurš tevi nepieviļ, atbalsta, saprot un ir gatavs palīdzēt vai piebremzēt kādā no situācijām. Pirmām kārtām jau uzticības persona. Stingrs plecs uz kura var izraudāties, tāpat arī cilvēks ar kuru var izsmieties un iztrakoties.
- Man liekas, ka es domāju par neīstu ''ideālu draugu''.

Mazliet skumji paliek vienkārši ap sirdi.

Kā ar jums? Vai jums ir `īsts` sirdsdraugs/draugs?

p.s. sen šeit nekas nav rakstīts.