Jau 3. nedēļu ceļos 6.30, lai paspētu uz trolejbusu, lai varētu paspēt uz vācu valodas nodarbībām. Dienu no dienas, reizes 5 nedēļā vismaz.

Vecrīgā atkratos īsi pirms 8.00, kad zvana visas baznīcas.Smuki! Vecrīga vispār ir sexīga tieši no rītiem, kad te ir vēsi, klusi un saimnieko bomži un atkritumvedēji. Un kaut kas ir...

Jau trešo nedēļu sastopu apburošo lēdiju no Delloitte. Šoreiz, ja nemaldos, baltā kostīmiņā. Tāpat kačaku no Trasta Komercbankas, kas kumārī savu otro cigareti. Joprojām nezinu, vai tās vēsās mkas ir viņa. Tālāk seko sētnieks - pusbomzis, viņš mani jau pazīst un veltījam viens otram draudzīgu smaidu. Pie Magdalēnas baznīcas sēž viens domīgs tips baltā (laikam) Volvo un nesteidzīgi lasa Vakara ziņas.

Bāc! Es nezinu, kā es strādāšu. Gadu gadiem vienas un tās pašas sejas. Anekdotes. Rupeklības. Avīzes.
Bet tas taču ir garlaicīgi