bet vai tas vajadzīgs? man patīk kad par mani domā kaut ko kas es patiesībā neesmu. tas brīžiem ir uzjautrinoši. kad Tev lielām acīm skatoties jautā - Tu to dari???

par banālumu runājot - banālas lietas kļūst par banālām tikai tāpēc ka ir patiesas. tā arī ir. es vēl mēdzu pirkt mēnešbiļeti trolejbusiem.autobusiem (visiem marsrutiem), izeju ielās, sēžos pirmajā transportā kas pagadās un braucu kamēr gribas izkāpt. un ta klaiņoju pa vietu, kas parasti izrādās nepazīstama. iesaku :))

un vēl man liekas ļoti labi ir staigāt vakarā (kad tumšs jau) pa pilsētu. apgaismota pilsēta vakarā.. tajā ir kaut kāda nomierinoša burvība.