xlt ([info]xlt) rakstīja,
@ 2005-01-26 14:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
viņa reiz izteicās, ka es viņu dzenot izmisumā. damāju gan - mani būtu grūti izturēt. tik mani interesē kāpēc viņa to pacieš un cik ilgi tas būs? kas ir tas, kas liek cīnīties par bezcerīgām attiecībām, ja ir skaidrs, ka ar laiku tās izjuks tāpat?


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]rachel
2005-04-11 19:15 (saite)
nezinu kas

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]xlt
2005-04-13 10:44 (saite)
tu arī paciet un cīnies par bezcerīgām attiecībām?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rachel
2005-04-13 10:51 (saite)
nezinu kā lai pasaka.
Šķiet, ka nē.

Tevi lasot secināju,ka Tu spēji spert soli.

Manā gadījumā... gāju prom un neaizgāju.. viņš cīnījās, jo neapzinājās, ka attiecības patiesībā ir bezcerīgas.
šķiet, ka šobrīd, kad es tomēr esmu prom.. arī šobrīd viņš neapzinās..

Bet es nezinu, kas liek cīnīties, kad ir pilnīgi skaidrs, ka attiecības ir bezcerīgas.
Bailes? Palikt vienam?

Visticamāk. Ne?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]xlt
2005-04-13 11:00 (saite)
viegli tas nav. patiesībā - es parasti to nespēju. es nogaidu. drīzāk izprovocēju otru. un šis bija otrais piegājiens. pirmais bija pirms kāda pus gada. tad mēs šķīrāmies un neizšķīrāmies. laikam biju tādā pat situācijā kā tu. viņa cīnījās. teica gan, ka apzinoties, ka situācija tāpat ir visnotaļ bezcerīga. tak laikam ticēja un cerēja. velti. tāpēc es arī pastāvēju uz to, ka viss ir cauri. pretējā gadījumā mēs tā gadiem ņemtos.

manuprāt, lielākoties tās tiešām ir bailes palikt vienam, kas liek cesties pēc status quo saglabāšnas. cerība, ka viss būs kā agrāk. bet nebūs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?