Bez emocijām...
Nevajag tevī ieskatīties,
Lai sajustu tavu skatienu.
Tas auksts un ass kā nazis
Caurdur manu miesu...
Vēl pēdējiem spēkiem un cerībām
Pieglaužos tev klāt
Un aplieku roku ap pleciem.
Bet tu pat nepakusties...
Tev viss vienalga.
Nē, Tev nav vienalga -
Tu neko nejūti,
Pat ne vienaldzību.
Neko...
Un vēl Tu neelpo.
Kas noticis?
Vai tiešām meli vislabāko cilvēku pārvērtuši par lelli?
Par Nebūtības rotaļlietu.
Bez emocijām, bez domām...
Sāļas lāses lēni plūst pār maniem vaigiem un kaklu
Līdz beidzot klusi un nemanāmi nokrīt
Uz Taviem vēsajiem, nedzīvajiem pleciem.
Tu neko nejūti.
Mana roka bezpalīdzīgi noslīd no taviem pleciem.
Es vairs nevaru palīdzēt.
Piedod...