muuzjiigaas tumsiibas dveesele...
mani vieniigie draugi ir asaras,
vieniigaa muuzika - klusums...
mani vieniigie ziedi ir kaltusi roze,
vieniigie vaardi - dzeja...

es kliedzu taalu pasaulee:
jel beidziet mani reiz mociit!
es negribu vairs taa ciest!
bet neviens mani nedzird, jo es
esmu muuzjiigajaa tumsiibaa.
mana dveesele miit pasaulee savaa,
no kuras neizkljuut tai,
kur visi logi ir ciesji aizveerti ciet,
lai neviena cilveeka smaids sjeit neiekljuutu...

un nevienam jau neruup,
vai mokas ir sjeit vai nee...
jo es esju tikai nieciiga
muuzjiigaas tumsiibas dveesele...

saltas skumjas rit paa maniem kauliem un miesu,
klusums bezgaliigs...
asaras veesas un saaljas
slacii manus vaigus,
kaltusi roze uz galda...