...
Melns debess samts zemi klaaj,
atstaajot pasauli tumsaa...
un es staavu sjii klusuma malaa
un kliedzu tumsaa...

Baltas peerlju krelles irst,
balta peerle dubljos sliikst
un melna kljuust,
es kliedzu tumsaa...

es gribu kliegt, bet nevaru,
es gribu mirt, bet nespeeju,
es gribu vienkaarsji aiziet guleet un vairs nepamosties...
bet nevaru...
kaapeec?
laikam jau to grib tik mans praats bet ne sirds,
un sirdji jau paveeleet nevar...
taa dara un domaa visu, ko veelas...

tad dotiet man dziivi!!!
ja negribu mirt, tad gribu dziivot...
gribu buut cilveeks, nevis nieciiba...
gribu buut es, nevis peleeciiba pasaules nieciibu masaa...

vai tas ir par daudz prasiits???