Tavs puisis, izklausās pēc manis agrāk, kā es izturējos pret vienu no savām bijušajām. Teikšu tā, ka katrā jokā daļa taisnības. Es ceru, ka kļūdos un Tu būsi laimīga. Es pats tagad, cenšos pieķerties laimes drupačām. Ir traki. Bet labi. Nav jau man pirmo reizi salauzta sirds. Tikai šoreiz, es mīlu kā nekad. Eh, alkohols man traucē rakstīt. Anyway, nav tā, ka citiem viss ir ideāli. Tici man nav tā. Ir tik daudz "Potjomkina sādžu." Apkārtējie agrāk uz mani ar manām bijušajām ir skatījušies kā uz pārlaimīgajiem pāriem, bet iekšā viss puva. Ko ar to gribu pateikt? Nav ideālu attiecību, pie visa jāstrādā, tikai nevajag samitrināties ar mazumu - to vismaz es saku sev. Labāk tad esmu viens, nekā ar cilvēku, kas nav mans dvēseles radinieks.