wowow@23:24 - Joprojām stīvs gulbis. Bet nu jau tāds, kas var piecelties.
Olfēna plāksteris ir bomba (reizes 10 iedarbīgāks par ziedi).
Kāpēc man šito neviens agrāk nepateica?
Thx ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
vedjmah
Olfēna plāksteris ir bomba (reizes 10 iedarbīgāks par ziedi).
Kāpēc man šito neviens agrāk nepateica?
Thx vedjmah
Šitais ir traģiski. Sākās ar neveiksmīgu noliekšanos pie izlietnes (nu patiesībā sākās ar 30 gadiem sēdoša darba ar jau pamatskolā iedvestu riebumu pret fizkultūru), turpinājās ar nomaukšanos uz kalna pirms pusotra gada un šovasar - ar nobietēšanos aiz laivas pēc pārāk augsta leciena uz pārāk augsta viļna. Pirms nedēļas jau likās ka tūlīt jau būs labi, tad nevieksmīgs lēciens pāri diviem pakāpieniem pa trepēm - un atkal nedēļa staigājot kā tizlenim un guļot ar spilvenu starp kājām (atkal stipri apņēmos vingrot katru dienu). Un šodien - kad jau gandrīz vairs nekas nesāpēja, pacēlu skūvgriezi virs galvas, sagriezos sāniski, skrūvējot stulbās eņģes, ar galvu turot plauktiņu un te mēs esam - atpakaļ tizleņa statusā ar sāpošu muguru.
Gastrocentrs, manuprāt, ir vislabāk organizētā medicīnas iestāde Latvijā. Procesā, komunikācijā, personāla attieksmē un ikvienā sīkumā - vispār nav kur piesieties.
Sāp plaukstas pamatne, īpaši uz laika maiņām. Baigi jau gribētos vainot kovid vakcīnas, bet droši vien ticamāks ir RSI. Laikam jāpērk touchpads un jāpāriet uz kursora bīdīšanu ar kreiso roku vai jāmācās vēl vairāk texta shortcutu.
Magnētiskās rezonanses trubā biju pabijis arī agrāk, taču šī bija pirmā reize kad (uz beigām) piemetās panika. Vai tur pie vainas bija medicīniskā maska vai pārāk ilgi to manu mugurkaulu zīmēja bet apmēram minūti pirms beigām sirds sāka auļot un elpu vairs nebija iespējams nomierināt, spiedu panikas taurīti un ar zoda apļveida kustībām centos nomaukt masku no deguna lai brīvāk ieelpotu. Nomierinošā saruna ar dakteri nepalīdzēja un līdzko viņa aizgāja atpakaļ uz aparātiem (pēc tam kad bija man uzlikusi masku atpakaļ) metos to atkal nomūķīt lejup, lai izturētu līdz beigām. Brrr, nākamreiz laikām čeklistā būs jāatzīmē klaustrofobija, cerībā tikt pie kaut kā nomierinoša.
Tā jau likās ka vingrot varēs sākt tikai pēc 50, taču šorīt noliecoties pie izlietnes lai nomazgātu seju dabūju kriku. FML.
Laikam ar tiem 10+ pastaigās noietajiem km nepietiek vis. Sēdošais darbs + dīvānkartupelis vakaros acīmredzot ir stiprāka kombinācija.
Bungādiņā asinsizplūdums, tas ir kas jauns. Pārējais viss kā parasti šādos gadījumos - efedrīns, amoksicilīns, ibuprofēns, jūras ūdens, LOR atkārtota apskate piektdien. Samērā stulbi ir tas, ka svētdien atkal vajadzētu lidot uz garlaicīgo pilsētu, biļetes jau nopirktas un dzīvošana rezervēta, darbi gaida.