Magnētiskās rezonanses trubā biju pabijis arī agrāk, taču šī bija pirmā reize kad (uz beigām) piemetās panika. Vai tur pie vainas bija medicīniskā maska vai pārāk ilgi to manu mugurkaulu zīmēja bet apmēram minūti pirms beigām sirds sāka auļot un elpu vairs nebija iespējams nomierināt, spiedu panikas taurīti un ar zoda apļveida kustībām centos nomaukt masku no deguna lai brīvāk ieelpotu. Nomierinošā saruna ar dakteri nepalīdzēja un līdzko viņa aizgāja atpakaļ uz aparātiem (pēc tam kad bija man uzlikusi masku atpakaļ) metos to atkal nomūķīt lejup, lai izturētu līdz beigām. Brrr, nākamreiz laikām čeklistā būs jāatzīmē klaustrofobija, cerībā tikt pie kaut kā nomierinoša.