Braucu uz turieni kā draugu rekomendētu vietu ģimeņu slēpošanai, jo īpaši draudzīgu bērniem. Tā arī bija.
Dzīvojām Björnen, kas ar Central Åre ir savienots ar pacēlājiem. Uz pārējiem diviem apgabaliem- Tegefjäll un Duved (arī savā starpā savienoti ar pacēlājiem) jābrauc ar auto/busiem. Skipasu var nopirkt vai nu atsevišķi Duved/Bjornen vai visai Åre kopumā. Attiecīgi par Duved/Tegefjäll neko pastāstīt nevaru jo līdz turienei nemaz neaizkūlos (arī esot bērniem draudzīgie apgabali).
Bjornen lielākais pluss - mājiņas ir blakus pacēlājiem, 50m gājiens no mājiņas durvīm līdz trasei (pirmajā dienā gan jāniet lielāks gabals līdz slēpju nomai). Mājiņa uz 10-12 cilvēkiem, ar virtuvi, trauku mašīnu, saunu un diviem sanmezgliem/dušām. Mājiņa, dzīvojot 12 cilvēkiem izmaksāja ap 39ls uz cilvēku nedēļā (tas ir bez gultasveļas/dvieļiem kuru var vest pats no mājām vai īrēt). Ēdienu vispareizāk gatavot mājiņā, arī tos produktus, kas nebojājas labāk pirkt Latvijā un vest līdzi, būs apmēram 2 reizes lētāk. Un pavisam noteikti ir vērts vest līdz alkoholu. Pat alus veikalā ir ļoti dārgs un ne īpaši labs, nerunājot par cenu visam pārējam.
Pacelāji Bjornen ir lēzeni, tabletes un T bāri, maziem un lielākiem bērniem piemēroti, trases aprīkotas ar fun elementiem, lai bērniem būtu intersanti sevi pārvarēt un braukt vēlreiz. Turpat notiek slēpju skoliņas, sešās dažādās sarežģītības grupās. Intruktori perfekti māk strādāt ar bērniem, miksējot slēpošanu ar rotaļām (līdzko redz, ka kāds bērns pagurst), cik nu novēroju, valodas barjera nav nekāda problēma. Skoliņas notiek 1-1.5 stundu rīta pusē (sākums starp 9:30 un 11:15), pēc tam vecāki aicināti ar bērniem kopā iemācīto praktizēt atlikušajā dienas daļā. Skoliņa parasti notiek 5 dienas, no 1dienas līdz 5dienai, var ņemt arī mazāk dienām (mēs paņēmām 4ām, lai būtu vairāk laika kopā). uz 4 dienām tā mums izmaksāja 895sek (72ls) vienam bērnam jeb Ls 18 par viena bērna 1.5h nodarbību. Inventāra īre bērniem par samērā humānām cenām - slēpes, zābaki un ķivere Ls 7.50 dienā (apdrošināšanu inventāram mazajiem noteikti nav vērts ņemt). Ar šo brauciena daļu biju vairāk kā apmierināts, progress abiem manējiem bija acīmredzams. Puika brauca jau kā kings, arī pa melno trasi (gan tās skandināviskajā izpratnē) un pārsteidza mani pēkšņi visu kalnu nobraukdams atpakaļgaitā. Meita pēc nokrišanas vairs neraud bet kā atvainodamās saka "bet man tas ātrums tā patīk".
Ak jā, skipass, slēpju skoliņas un visu citu bišķi lētāk ir iepriekš pasūtīt internetā.
Pieaugušajiem Bjornen pēc pāris dienām jau būs apnikusi, ir dažas jēdzīgas, ne īpaši garas trases (44, 40 un 38A pacēlājs), viena lieliska meža trase (38A pacēlājs, Skogis) un pāris lēzeni lauki pūderim (39 pacēlājs), kas ātri vien tiek izbraukāti, ja katru dienu nesnieg. Tāpēc ātri vien nākas kulties pāri uz centrālo Ōri. Nokļūšana diemžēl uz turieni un atpakaļ, ka arī starp pacēlāju grupām nav īpaši bērniem (un snowbordistiem) draudzīgi un diezgan garlaiko - traversi nejēdzīgi lēzeni un lēni, savienojums ir ar lēniem T-bāriem un janvārī pacēlājus slēdz jau 15:00 (martā tie strādājot stundu ilgāk). Tas nozīmē, ka jau pusstundu iepriekš vai pat agrāk jādodas atpakaļ lai pagūtu izkarāties kā minimums 2 lēnajos garajos T-bāros. Centrālais apgabals ir stāvs, ir gan gondolas, gan krēsli, arī dizgan daudz cilvēku, īpaši brīvdienās. Augšējās trases ir diezgan atklātas un vējainas. Ir vieta braukšanai ārpus trasēm, diemžēl laika apstākļu un bērnu loģistikas dēļ man nesanāca to izbraukt bet esot forši. Reizi nedēļā katrā apgabalā dažas trases (ar apgaismojumu) ir vaļā no 18:00-20:00 "nakts slēpošanai".
Ar laiku mums vispār daļēji nepaveicās - bija tikai pusotra saulaina diena, divreiz vairāk bija tādas, kad kalna gals bija mākonī ar samērā stipru vēju. Taču tiem, kas atbrauca nedēļā pēc mums nepaveicās daudz vairāk - prognoze rādīja -35 un tādās dienās uz kalna nav ko darīt pat pilnīgā bezvējā. Lieli mīnusi janvārī Ōrē neesot nekas neparasts. Savukārt martā mēdz gadīties atkušņi. Pacēlāja karte 6 dienām uz visiem Ōrei apgabaliem maksā Ls 150 (kas ir dārgi salīdzinot ar Alpiem).
Nokļūšana līdz Ōrei ir kādi 700 km ar auto, vidējai ātrums ir ap 90kmh, vismaz pusi ceļa ir 110-120kmh bānis ar divām joslām katrā virzienā. Brauciens prasa kādas 7.5-8 stundas ar vienu vai divām čurāšanas pauzēm. Ar Latvijā pielieto bāku mierīgi var aizbraukt līdz Ōrei. Tallink prāmis turp atpakaļ četriem cilvēkiem un auto maksā 243.00 LV (60 ls uz cilvēku). Lielais pluss - vakarā uzbrauc uz prāmja, izgulies, brauc pa dienu un vakarā jau esi galā. Pie tam abos virzienos. Izturami gan šoferim, gan bērniem mašīnā, īpaši, ja līdz paņem iPadu.
Ōres skimaps (PDF)
Rezumējums - kopā ar bērniem braukšu droši vien vēl. Pieaugušo braucienam tomēr izvēlēšos Alpus.
Nezinu vai esmu atkāpe no normas, bet savam ceturtklasniekam mācībās neesmu palīdzējis visus šos četrus gadus. Sieva arī ne. Vai nu gaiša galva, pareiza audzināšana vai laba skola un skolotāji. Ej nu sazini. Tiesa gan, vienmēr esam slavējuši un priecājušies par labām atzīmēm (arī diplomiem, atzinībām un liecībām), pie vakariņu galda pārrunājuši, kas jauns ir noticis skolā un katru vakaru prasījuši, vai viņš jau ir izmācījies un sakārtojis somu (mums ir vienošanās, ka līdz 9 vakarā tam jābūt izdarītam). Man liekas, ka tā ir pareizi, arī es savos skolas gados negaidīju palīdzību no vecākiem par saviem mājasdarbiem.
Ā, nē, esmu divas reizes meklējis gūglē kādu piemērotu dzejoli daiļrunāšanas konkursam un vienreiz skaidroju (konceptuāli) kaut ko par rēķināšanas līniju. Bet konkrētos uzdevumus puika taisīja pats.
Redzēs kā ies ar meitu, viņai rudenī jāsāk iet skolā. Tik mierīgi un bezrūpīgi droši vien nebūs, jau jūtu ar aknām :)