Hello!
Perfekts Valentīndienas mūvijs
Nē nu es jau saprotu, ka intervija un pie tam intervē Veidemane un nav laika apdomāt, ko īsti esi pateicis bet nu...
Lieldienu trips https://www.youtube.com/watch?v=GHYEBAD
first shot fired
neatceros kad pēdējoreiz biju šitā piedzēries.
Vakaros dārzā notiek ežu cīņas.
Black Widow - meh, A Quiet Place recommend, Retfærdighedens ryttere good!
in-prison event
Trīs ali ir noskalojuši lidojuma/lidostas stresu, pirmās brīvdienas pēc ļoti ilga laika var sākties pa īstam.
Izkarināju lampiņas.
Šis ir tāds brīnišķīgs piemērs, (Viagra! 69!, Alcheimers! LOL!) ka tas, kas nošvirkst medijos kā uguns pērnajā kūlā, bieži vien nozīmē nevis neapstrīdamu patiesību bet vienu atsevišķu, izolētu pētījumu, kas atradis kaut ko potenciāli interesantu.
156 stundas TV seriālos, 32 grāmatas, daudz par daudz naksnīga jūķūba vai netflix pirmās lapas scrollinga, neko neizvēloties. Par gada grāmatu nominēju The Black cloud, ļoti aktuāla kovida ērai. Gada filma (protams) Dune. Gada dziesma.
Kas šogad vispār notika? Neatceros. Cibas pieraksti arī neko īpaši nepalīdz.
2019. - nepiepildīju neko no tā ko biju sev apņēmies (apņēmos ne īpaši daudz un ne īpaši nopietni). Desmito daļu no gada pavadīju ceļojumos. 30 grāmatas, lērums seriālu, 2,63 miljoni soļu (mazāk nekā pirms gada), pusducis teātra izrāžu, daži koncerti. Ar draugiem attiecības, kā meteorītu plūsmā atsevišķiem meteorītiem - it kā jau virziens puslīdz tas pats, taču savstarpējais attālums palieninās un to šogad sajutu īpaši. Vecāki noveco un arī to šogad sajutu īpaši. Cīnos ar miegu, savām ambīcijām (kas es esmu?) un slinkumu. Vispār jau viss bija (ir?) labi.
Janvāris: viskautko apņemos šim gadam (totāls fail), pēc sazinciktur gadiem satiekos ar Zaidziņu, runāju par ēšanu, beidzot aizmiegu
( Tālāk.. )
Rezumē- esmu iemācījies dzīvot vieglāk, daudz kustos (īpaši vasaras periodā), nervu sistēma joprojām niķojas, taču iztieku bez zālēm, veiksmīgi sadzīvoju ar savu latento alkoholismu, cenšos atcerēties kā draudzēties (vēl īsti nesanāk). Nākamajā gadā gribētu turpināt uz šī pozitīvā vektora.
Jums arī laimīgi!
Janvārī skatījos Montekarlo cirka festivālu- šogad neaizbraucu, tas varētu būt 2007. (sliktākajā gadījumā- 2008.) gada plānā. Vairs nepasniedzu augstskolā, no vienas puses- labi, no otras- mazliet pietrūkst tā svaiguma, ko sniedz saskarsme ar studentiem un nepieciešamība būt formā. Dēļošana Šamonī- varbūt mans aicinājums ir kļūt par kalna fotogrāfu (pameģināsim šogad, vai spēju uztaisīt labu kalna bildi) vai snovborda instruktoru? Februārī kļuvu par ābola kulta piekritēju (best purchase of 2006). Marts ir skops ar pierakstiem. Aprīlī nodokumentētā darba diena kļūst par šī gada motīvu- vai nu tā vai nu galīgi nekā. Dzīvs jutos tikai Kaunertālē, kur plānoju doties arī nākampavasar. Šogad regulāri apmeklēju ziedot.lv, līdz Maijā aizdomājos par ziedošanu kā tādu. Jūnijā atklāju veikborda sezonu. Jūlijā uzrīkoju dārza svētkus (šampanietis joprojām nav izdzerts, vajadzētu steidzami sarīkot kādu pasākumu...dzimšanas dienu?) un palaidu savu blogu wordpresā (pēdējos mēnešus esmu mazliet to pametis novārtā). Veikā sāku lekt pāri viļņiem lai gan gadu iepriekš apgalvoju, ka to nu gan nekad un sāku spekulēt akciju tirgū (arī to esmu pametis novārtā). Saasinās miega traucējumi, vai tiešām tās būtu jūnijā lietotā Clarinase blaknes? Augusts. Joprojām turpinu veikot, līdz tas jau noformulējas lepnumā par sevi. Laukos uzbliezu pirti. Septembris- vienas vienīgas spekulācijas ar akcijām, vai tiešām nekā cita septembrī nebija? Oktobrī sapratu, cik esmu nolaidies. Novembrī uz īsu brīdi atnāca ziema, bezmiegs mani pieveica (joprojām sēžu uz tabletēm) un es sapratu, ka nevēlos dzīvot Rīgā. Decembris. Dzeru gandrīz katru dienu.
Viss nepierakstītais izgaist un man nav pārliecības, ka spēšu to kādreiz restaurēt. Nezinu, vai vajag restaurēt, taču varbūt ir vērts rakstīt cibā vēl vairāk, tad vismaz būs kaut kādi pieturas punkti šajā žurku skrējienā?