Kaut kādā brīdi vakar sajutos, kā kupcis, kas aicina pie sevis viesus no intelektuālajām aprindām, dzejniekus, domātājus (programmētāji šajā konceptā īsti neiederas), lai sajustos tuvāks "cēlajām" matērijām :)) Pēc brīža gan pārgāja. Žēl (bet iespējams, ka neizbēgami), ka interesantākās vai nozīmīgākās sarunas sākas tad, kad lielākā daļa viesu jau aizgājusi mājās. Intimitātes līmenis paaugstinās ar katru viesi, kurš notinies.
| wowow / 11. Jūlijs 2006@13:42 | |
Mēs pavisam bijām četri, kas viens otra nenodod.
| ronis / 11. Jūlijs 2006@14:20 | |
paldies par vakaru
paldies! un man prieks, ka ierakstīji šito, jo man vislaik māca bailes, ka kā ciemiņi uzvedāmies kā tādi idioti un tev tas nemaz nepatika!
| ronis / 11. Jūlijs 2006@15:24 | |
mani māca tādas pašas bailes - nu, ka galīgi izgāzāmies, it sevišķi es, plus vēl visi tie izlēcieni..
bet tu par izgāšanos dzimtenē vien runā :)
| ronis / 11. Jūlijs 2006@15:39 | |
nevis "dzimtenē", bet kā vien satiekos ar cilvēkiem, tā uzreiz baigi izgāžos. "āāārzemēs" cilvēkos neeju, tupu bunkurā un izgāžos tikai cibā (kā vien kaut ko ierakstu - tāpēc arī daudz nerakstu)
ja arī tu to sauc par izgāšanos, tad katrā ziņā tā ir ūberlaba izgāšanās )) you know it
| wowow / 11. Jūlijs 2006@16:25 | |
Ko nu ņematies, ne izgāzāties ne kā.
| skuka / 11. Jūlijs 2006@17:59 | |
ja nu kāds izgāzās, tad es, man bija dīvaina sajūta, nespēju nevienu domu noformulēt - varbūt no karstuma un noguruma? visu laiku galvā runāju līdzi, bet uz āru nekā:)
žēl, ka nevarēju ilgāk, varbūt būtu atnācis vaļā.
| wowow / 11. Jūlijs 2006@20:38 | |
Ko niekus
| maya / 11. Jūlijs 2006@22:34 | |
man jau arī likās, ka neizgāzāmies. mēs tādi esam. :)
Paldies Tev! Bija ļoti jauks vakars arī tādam nogurušam cilvim kā es.
Bučas un pasveicini Dacei! :)
Ļoti jauks dārzs. Kas ir aiz dzeloņstieplēm?
| wowow / 11. Jūlijs 2006@14:56 | |
Bērnunams
