Pats par sevi - Joprojām stīvs gulbis. Bet nu jau tāds, kas var piecelties.

Nu tas jau bija kopš Mephas laikiem katra muguras vājnieka sapņu komplekts = Olfens un Neurorubine. Protams, jebkurš diklofenaks der.
Mūsdienās gan šim ir blaknes - vajag receptīti, lai konkrētās vielas nopirktu ampulās, plus mājsaimniecībā jābūt kādam, kas ir gatavs apmēram 2x dienā durt otram dibinā, turklāt, cik atminos, Neurorubīns ir tik sāpelīgs, ka bija jāatjauc ar lidokaīnu, lai pacients neģībst. Un ar nedrīkst baigi ātri salaist to labumu pakaļā, tur tā meistarīgi jāiztur lēnais temps, jo tas kokteilis slikti iesūcas un baigi tek ārā, ja ātri iespiež. Karoče jātne. Plāksteris un neirorubīna tabletītes ir daudz mierīgāk, lai arī protams nav tik nekavējošs tas moments.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Mūsu mājsaimniecībā katrs pats sev pakaļā ir iemācījies durt 😀 un ampulas stāv rezervē uz priekšdienām. Tiem, kuri baidās paši sev - tiem svecītes izrakstītas; arī efektīvi..

Vēl sirdaludtabletites, kad hroniski aiziet un muskuļi ar sāpīgu savilkumu kompensē, tad tos var atlaidināt, bet, nu, mani sirdalud tā atlaidina, ka noguļu diennakti no pēdas, attiecīgi, izmantoju ļ.reti 👍

(Reply to this) (Parent) (Link)