| skuka / 6. Jūlijs 2005@00:55 | |
Zini, es arī nekad nemēdzu analizēt bērnību un meklēt tur kaut kādas atbildes. Bet daudz kas no Tevis minētā varētu atbilst diezgan perfekti. Lai gan pretrunā ir pārspīlēta spēju un panākumu daudzināšana un uzslavu trūkums, ja to tā noliek blakus. Un tomēr tikai šķietami - jo var būt tā, ka ģimene, no vienas puses - "uz āru" - radiem, paziņām u.t.t. slavē bērnu līdz nemaņai, viņam klāt esot, kas man, piemēram, sagādāja neizsakāmas ciešanas, bet "uz iekšu", attiecībās ar pašu bērnu, vienmēr prasa vai gaida ko vairāk un vairāk... jā, tieši tā.
