Man patīk vecie, labie lietussargi. Saņēmu tādus mantojumā, kad nomira tēta krustēvs. Pamatīgi, izturīgi vīriešu lietussargi. Melni. Ar nesalokāmiem kātiem. Lietussargi-spieķi. Kā Mērijai Popinsai. Un nemaz nav ne nodiluši, ne izbalējuši. Forši. Pat nezinu, cik tie varētu būt veci.
