Pats par sevi - Skarbās svārstības

Saprotam.
Bet ir iespējams radīt ilūziju par apstādināto laiku, un gluži kā palēlinātā filmā stāvēt kadra centrā un nekustēties, kamēr apkārt notiek rosība kā no paātrinātas filmas. Tieši tā man patīk.

(Reply to this) (Thread) (Link)

kā tie japāņi, kas zvaniņu šķindinādami iet pa tokijas ielām, nevienu nemanīdami un neviena nemanīti. viņi spēj koupot to visu.

(Reply to this) (Parent) (Link)

Bet piekrīti, ka tas tomēr ir mazliet perversi? Kā stāvēt izgāztuvē un baudīt smaku, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

perversi, man šķiet, ir tad, kad pārņem sajūta, ka tev tas viss nav jāredz. varbūt arī izgāztuves smaka nav jājūt.
arī filmas skatoties vai grāmatas lasot ir tāda nojauta, ka tas nebija tavām acīm domāts. vistrakāk ir skatoties filmas nevienatnē, jo tad liekas, ka citi kļūst par lieciniekiem tam, ka tu redzi to, kas tev nepienākas. varbūt, ka muļķīgi.

(Reply to this) (Parent) (Link)