Pats par sevi - Vectēva mājas

Aj, aj, aj... Tā kā man bērnībā nebija lauku, pat ne radiem, es esmu izaugusi bez traumām, vasaru naktis saldi guļot uz čīkstošām "raskladuškām" īrētās Jūrmalas verandās, dienas pavadot, spēlējot indiāņos ar apkārtnes bērniem. Brīva no darbiem un pienākumiem. Tāpēc arī tāda esmu izaugusi, slinka. Bet pēcāk, kad nopirkām paši savu lauku māju, tad atkal bija uznācis tāds dārzkopības trakums uz brīdi. Gadiem četriem, pieciem. Nu jau par laimi ir pārgājis:) Ļauju veidoties rezervātam. Un braucu uz Ventspili iepirkties:)

(Reply to this) (Thread) (Link)

Man jau arī nav tik traki, ka gribētos naturālo saimniecību tur atdzīvināt. Bet izdarīt vismaz tik daudz, lai klēts nesabrūk (klusā doma ir to izremontēt un uztaisīt tajā vasaras istabas), sakopt tiktāl, lai būtu patīkami atbraukt un palikt pa nakti, to gan gribas.

(Reply to this) (Parent) (Link)