Nezinu, vai esmu tipisks questionējamās kopas memberis, bet jā, es kāvos. Un daudz. Man pat ir kautiņā lauzts deguns (paldies Zanei Karpovai) - 2. klasē zamočījām viena otru dēļ burtnīciņas R3v 104. kabinetā.
Kauns, bet man vēl itin cienījamā vecumā ir nācies kauties. Piem. tramvajā - bija jāmaksā vadītājam-konduktoram tādā lādītē. Kur es biju iebērusi 20 santīmus, un gaidīju. Atnāca kautkāda cita tankiste, izņēma manus 20santīmus, nosvieda zemē un ielika savus. Ko man dies', bij darīt? Nācās maukt. Izkāpām pie apavu salona Elegants un sirsnīgi plūcāmies. Kāvos arī ar klasesbiedriem-zēniem, kuriem kāds nebija iemācījis, ka meitenes sist nedrīkst. Kautkā kāvāmies vēl tad, kad citiem jau bija skaidrs, ka meitenēm jādāvina puķes, nevis jāsit. Jāpadomā mazliet par šito. Varbūt mans trablis ar sievišķo identitāti kāreiz tur arī sakņojas - 7. klases nemācēšanā beigt kauties un pozicionēties puķes saņemošajā būtnē.
