Vissenākais bāriņā ir pusdzerts Belij Aist- vēl no tiem laikiem, kad bāriņa man vēl nemaz nebija. Un līdz pusei izdzerts vēl tajos laikos, kad bija vienalga ko dzert. Mazā Mosokvskaja vodka jau ir gandrīz tukša- izlietota uz kompresēm un roku tīrīšanai. Pernod absints (dienasgramata paskaidroja ka tas nav nekāds absints) tur stāv no divdesmit devītās dzimšanas dienas- tās, kad briesmīgi piedzēros ar tekilu (kopš tā laika tekilai saku nē un stiprajiem alkoholiem faktiski arī). Visātrāk izdzeras porto. Vīni un martini arī izdzeras ātri, taču tie neatrodas bāriņā. Un tad teja šovasar dāvātais šampanietis, kuru, ja vien dāvātāja pati to neatbrauks izlietot, visticamāk gaida tās stipro pudelesbrāļu liktenis. Kā iedzeru martini, panesās apcere par alkoholu. Iespējams, esmu latents alkoholiķis.