šodien bija īstais laiks iepazīt apkārtni. tā skumji kļuva, kad pagājos pa matīsa ielu, valmieras ielu, artilērijas ielu. tur viss tik pamests. šķiet, ka pat maskačka īsti netur līdzi. un vēl skumjāk paliek, kad iedomājies, ka tajos lielajos namos ar ornamentiem kādreiz valdījusi dzīvība un varbūt pat līksmība. nākošreiz jārok dziļāk.
pēc tam atnācu mājās, saēdos savus paštaisītos burgerus un aizmigu uz daudzām stundām. varētu iet apciemot kaimiņu, bet atkal "īstais laiks" sākt mācīties teikt nē, jo pa brīvdienām bezdievīgi noslinkojies ar mājsdarbiem...
un abi koncerti vakar bija skaisti. ja vien nebūtu miegatēja pie kingfishera un mazie jocīgie pie EIMIC.