beidzot atpakaļ internetizācijā. jo dziļāk laukos, jo labāka pieeja tīklam, parād-okss. pēdējā kartēja atvaļinājuma nedēļa. šis bija no nūģiskajiem, kaut gan biežie vakari Laipnajos kungos radīja ne mazums patīkamu sajūtu, jauki tur tā. kā mājās. un rīt beidzot ar tētiņu uz apakšigauniju, ļoti cerot, ka nelīs. skatīsim pilis, ezerus un kalnus :)
veselība gan man laikam zem nulles, apsaldēta labā puse, viss tirpst, kustēt grūti, pārāk bieži galvassāpe metās, miegs arī par daudz nāk. varbūt tomēr tiešām beidzot būs jāskrien (bet varbūt atkal tomēr nē)
jā jā un 5die beidzot redzēšu savu krustmincīti :) nemaz nevajag ņemt pašam, ja kaimiņš iziet uz tādu risku, jē.
nujā. un vēl ir uzzināta arī patīkamā ziņa, kas no vienas puses nemaz nav tik patīkama, bet no otras puses diezgan sirdi nomierinoša. ja ignorē faktu, ka parasti problēma jārisina iekšienē, ne jāstumj prom visi ārējie faktori. gan es arī reiz nonākšu līdz iekšējās pasaules kārtošanai un rakstura audzināšanai. gan jau.