....šodiena ar savu vēju liek sirdskambariem raut dažadākos meldiņus visnepareizākajos ritmos....vējš logos, vējš kokos, vējš durvju zvana vietā...reizēm griezīgs, reizēm apnicīgs, bet reizēm kaisli mudinošs...manas rudās krēpes ir neglābjamā nekārtībā, bet krūtis, ik pa brīdim atrādot visiem pretimnācējiem stingros galus, rimti cilājas vējā...
...cenšos būt mierīga un nedomāt par kādu Viņu, bet nespēju sevi apmānīt...nesaprotamas, raganiskas dziņas mani izkalpina, bet turēties pretī es negribu...esmu atdevusies tām labprātīgā verdzībā...
...bet nē, šodien nē...šodien sevi piespiedīšu sevi kautko saplānot, iztīrīt, noglabāt, lai neatrastu...savākt, sakopt, kautko izmest, lai pēc mēneša sevi lādētu par iznīcinātām vajadzīgām lietām ...bet vakaru ziedošu viskijam un labsajūtai, bet mans vienīgais sabiedrotais būs Es pati...