...veltījums tiem, kas ar mani sarunājās iepriekš...;)
...samtaina tumsa cenšas ziņkāri ielūkoties caur aizskariem manā mazajā istabiņā...zinu, - ja pavēršu kaut nelielu šķirbu logā, tā ielauzīsies ar savu spirgtumu un pirmie liegie miega pieskārieni aizies nebūtībā...es saritinos maza zem pūkainās segas un domāju par zvaigznēm un mēnesi, kokiem un zāli...par visu, ko pašlaik savā tumšajā seģenē paslēpusi tumsa...domāju par apmulsušo Alisi Aizspogulijā, par Princi, kuram pieder sava roze un jēriņš, un kuri par visu varīti jānosargā...domāju par tiem visiem jaukajiem, kuriem pašlaik neguļas un interesē noskaidrot manu personību un būtību...domāju...priecājos...kamēr aizmiegu...

p.s. ceru, ka nevienam vairs nav šaubas par manu sievišķo pusi! ;))