...pašsuģestija...
...jau kopš pusdeviņiem vārtos pa gultu un cenšos sev iestāstīt, ka rīts ir lielisks, spirgts, uzmundrinošs, jaunas skaistas nedēļas sološs...tas ir piesātināts ar čukstiem...tam ir vasaras smarža, putnu dziesmas dzidrums, rīta rasas svaigums...gavno tas viss...
...jau no astoņiem, kautko stāvu virs manis zāģē kaimiņš - sajūta, ka tiek nokārtoti rēķini ar mēbelēm...
...nevaru saprast, kas audzinātājām tik agri liek bērnus dzīt ārā no grupiņas svaigā gaisā...nu vismaz neļautu tik skaļi bļaustīties...
...un arī vārnas kautko pie miskastēm nevar sadalīt...

ok...nav nemaz tik traki - diena jau gandrīz pusē, un tā ir jānodzīvo, lai arī kādu to Dieviņš nebūtu devis...

...kājas vakar noplūktas lieliski, ģīmis arī vietā...varētu tikai kādu nolīgt, kas nedēļas garumā man stāvētu blakus un ļautu ēst tikai augļus un dārzeņus mērenās devās...ech, tie kilogrami!