Mūsmāju izvirdumi. Passarella.
Vakar nu tā sagribējās kaut ko saldu, ka nevarējām atteikt sev kādu bulkotavu. Pirms kur doties, nācās pamatīgi sasprindzināt iekšējo GPS, bet neko prātīgu neatvizualizējot, nolēmām doties vēl nekad neapmeklētajā un vienmēr garāmietajā "Passarella", kas atrada savu vietu mazajā, akmens kastaņiem apvītajā Jūgendstila mājā Kalēju ielā 23.

PASSARELLA.
Pirmais, kas iepriecināja - pie durvīm izliktā ēdienkarte, kas aiztaupa negaidītu sirdslēkmi, nieru mazspēju un totālu insultu pie rēķina saņemšanas.
Ēdienu cenas ar apmēriem nu ne īpaši vilināja, lai gan, vēlāk ieraugot porciju gabarītus, sapratu, ka rizonabilitāte ir visai pamatota.
Interjers ļoti pat klasisks un es pat teiktu askētisks: koka griesti un daļa no sienām arī no koka, no maziem stikla kristāliem izveidotie tablešveida gaismekļi, stabili koka krēsli, daži klubkrēsli un mazi apaļi galdiņi. Vieta, kas lieliski atbilst papļāpāšanai pie, starp citu, ļoti garšīgas kafijas.
Nezinu, kā tur īsti ir tiem itāļiem, bet man nez kā dēļ likās, ka tipiski makaronisks (labā nozīmē) iestādījums .
Man tika viesmīles ieteiktā siera kūka, pēc kuras nobaudīšanas sapratu, ka būtu jāreģistrē jaunu pašnāvības paveidu - "apēdot siera kūku", jo tik garšīga nu gan nav sen ēsta! Pilnīgi gribas to iemest visumā iekšā, lai tas, aizrījoties, izsniedz mums visiem par prieku jaunas zvaigžņu miriādes un krāsainas galaktikas. Kad pussamaņā žēlojos viesmīlei, ka gandrīz vai trieka mani ķēra, viņa ātri aptvēra "kas un kā" un gaumīgi atjokojās, kas - jūs taču piekritīsiet - ir visai nozīmīgs moments.
Draudzenei bija panna cotta (sniegbalts krēmveidīgs veidojums, kuru pat nepagaršoju, jo aizrāvos ar savu kūku).
Pēc visa piedzīvotā nolēmām apmeklēt šo iestādi vēlreiz, metoties pusdienu lauka dziļumos. Iesaku.

Atrašanās vieta: 10
Interjers: 8
Ēdienkvalitāte un izvēle: 10
Atmosfēra: 9
Personāla attieksme: 10
Cenu saprātīgums: 9