Kad es gribu, lai mans suns apsēžas, es tam saku "sēdi" un, kad viņš pēc piektās līdz desmitās reizes, kad es esmu pateikusi "sēdi" ir apsēdies, es saku "lieliski, labs sunītis"
Es to vienmēr saku ar ironiju, bet bez ironiskās intonācijas - pilnīgā nopietnībā pasaku "lieliski", cilvēkam, kurš, piekēram, lielās un manā izpratnē ir idiots...
Agrāk es teicu "brīnišķīgi", bet, tad var saprast un apvainoties.