Neprātīgā saprāta balss -
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
08:26
[Link] | |
|
|
Neviens jau to neignorē, vēstures fakts ir vēstures fakts. Taču vēsturiskas netaisnības atriebšanas vārdā bīdīt sabiedrību uz jaunas netaisnības radīšanu, ir visnotaļ iracionāla un emocijās balstīta ideja.
Kā netasnības seku, piemēram, izvarošanas novēršana vai seku mazināšana ir pielīdzināma "jaunai netaisnībai"? Iracionāli ir aizspiest acis un sapņot, ka zilonis istabā tā vienkārši pagaisīs.
Huh? Sanāk, ka tavuprāt izvarotāja mazdēls ir pelnījis sodu par vectēva grēkiem?
Izvarošana ir analoģija. Katram noziegumam un netaisnībai sava specifika. Okupāciju, lai gan sui generis, runājot par starptautisko nozieguma seku novēršanu un atlīdzināšanu, var salīdzināt ar zādzību, izvarošanu, agresīvu uzbrukumu uz ielas. Tā kā ir iesaistītas veselas valstis un ļaužu masas, un tā kā runa ir par tādu kategoriju kā "noziegums pret cilvēci", jā, lieta nebūt nav tā jaukākā un vielāk atrisināmākā. Bet kāpēc par to klusēt? Visur pasaulē runā par dekolonizāciju, imperiālā mantojuma pārvarēšanu, par nacistu noziegumiem nebeidz runāt un nebeidz izstrādāt patosa pilnas stratēģijas, lai tiktu galā ar nacistu noziegumiem, bet, redz, padomju etnopolitikas noziegumi ir bezmaz svētā govs. Uzspļaut tam, kas ar Latviju tīši un mērķtiecīgi tika pastrādāts ļoti īsā laikposmā ir vistīrākais radikālisms un pazemojums pašiem pret savu tautu.
Neesmu manījusi, ka, runājot par dekolonizāciju, kāds rosinātu "repatriēt" teju visus amerikāņus vai baltos dienvidafrikāņus.
Ir manīti arī tādi rosinājumi, iesaku paskatīties arī progresīvos rosinājumus Izraēlas "okupēto" zemju sakarībā, kā arī mūsu patreizējā prezidenta vēlīno 80to gadu publicistiku no Valstgribas grāmatas, kur kā precedenti un piemēri apskatīti pāris dekolonizācijas gadījumi, kuri turklāt notikuši saskaņā ar ANO mandātu. Tie nav nekādi murgi. Pret latviešu tautu ļoti īsā laikposmā tika pastrādāta milzīga netaisnība un jūs visi "mīļā miera labad" izliekaties, ka ir ok, labāk paklusēt, kamēr ienaidnieks Mordorā, austrumos, par to pateicīgi berzē rokas.
Iesaku tev šo tēmu iztirzāt tavā nākamājā Telos publikācijā. Man pašai trūkst motivācijas meklēt 80to gadu publicistiku, bet tev tā acīmredzot ir jau labi zināma tēma.
Pakāpeniski. Vispirms par nacionālo vālsti. Jo tikai tad, ja nopietni izturas pret latviešiem kā tautību un Latviju kā latviešu valsti, tad arī viss stāsts par okupāciju un padomju koloniālismu kļūst skaidrs pats par sevi. Bet nenopietna attieksme pret latviešiem kā tautību izriet no deformētas metafizikas, kura atsevišķiem ekspertiem liek teikt, ka "latvieši ir tikai konstrukts". Tu redzi, cik daudz atkāpes un paskaidrojumu vajadzīgs, lai modernajam nozombētajam civēkam vispār ieskaidrotu kaut ko pašsaprotamu. Greizo spoguļu valstības sagraušana prasa ļoti detalizētu realitātes uztveres atgūšanas procesu.
Tev, protams, pietiek nekaunības (tipiskā kreisiem "gotcha!" aktīvistiem raksturīgā stilā) mazās latviešu tautas vēlmi dzīvot citu netraucētiem un nebulijotiem savā zemē un ar savu suverēnu valsti asociēt kaut kādu vācu imperiālistu rasu bioloģiskā determinisma ideoloģiju. Saņemies, vēsturniek, citādāk ir pavisam nožēlojami.
Vismaz par vienu lietu tev ir taisnība - nekaunības man pietiek.
Nav diez ko konstruktīvi.
Un attopies, taču, Latvijā joprojām dzīvo desmitiem tūkstošiem actual izvarotāju šīs analoģijas izpratnē. Padomju militāristi, represīvā aparāta, iekšlietu struktūru darbinieki utt. Tie nav nekādas nevainīgās avis. Viņi visi ir agresorvalsts okupācijas režīma pārvaldes daļa, līdzdalīgi noziegumā pret cilvēci un latviešu tautu. Mēs par to nerunājam tikai tāpēc, ka 90tajos brauca te visādi prātvēderi un ļečīja, ka latviešiem jābūt iecietīgiem un iekļaujošiem pret vakardienas bullijiem un izvarotājiem. Pazemojošais krievu armijas izvešanas līgums vispār ir tīrs Bila Klinto "tiešā pieslēguma" spiediena rezultāts. Nacionālas, neatkarīgas, suverēnas valstis tā nerīkojas.
Kolektīvā atbildība vispār ir baigi draņķīga lieta. Mums arī nepatīk, ka latviešus viens otrs saukā par ''žīdu šāvējiem''. Tāpat kā piespiest pēcnācējus atbildēt par vecāku vai pat vecvecāku noziegumiem. Tā jau vairs nav tiesiska valsts, bet kaut kāda sicīliešu vendetta.
Bet piekrītu, ka attiecībā uz padomju armijas militārpersonām, militārajiem pensionāriem un citiem ''orgānu'' darbiniekiem savulaik vajadzēja būt daudz skarbākiem un piespiest aizvākties kopā ar armiju. Starp viņiem tad arī aktīvi vervē 5. kolonnu.
Man nav pilnīgi nekā pret visu raibo leģitīmo starpkaru Latvijas pilsoņu klāstu - dziļi cienu vecticībniekus, "balto" krievu pēctečus utt (pat ja daļa tomēr bija paliekas no cariskās koloniālpolitikas administrācijas), bet man ir vislielākie iebildumi pret nediferencētu, tīši ievestu "padomju tautas" masu, par kuru man ir pilnīgi vienalga, vai tie ir austrumslāvi, sovjetizēti jūdi, kaukāzieši utt - viņu atrašanās LV uz mūžīgiem laikiem būs zem ļoti treknas jautājuma zīmes.
O.k. viedoklis skarbs, bet skaidrs. Sen tādu neesmu dzirdējis. Kaut kad 2000. gadu sākumā Gardas avīželē DDD bija līdzīgas atziņas.
Skarbi ir teikt: "nu neko, kā ir, tā ir, samierinieties un cietiet klusu!" Īstie latviešu nacionālisti neko nav aizmirsuši. Nekas nav aizmirsts un nekas netiks aizmirsts. Šī 3. Atmodas zemstraume būs dzīva tik ilgi, kamēr kāds atcerēsies, kāpēc Latvija 1918. g. tika dibināta un 1990. g. atjaunota. Šis nav random zemes pleķis ar kaut kādu no zila gaisa izpīpētu nosaukumu "Latvija", kam visam tikai gadījuma un nejaušības raksturs. Šī ir vienīgā vieta visā pasaulē, kur latvju tautai "laimē diet". Labi, ka vismaz mūsu Satversme to atzīst. Atliek valsts pamatlikumu tikai iedzīvināt praksē.
Pirms gadiem 20 es tev būtu pilnība piekritis. Tomēr, šodien lielākais apdraudējums latviešu valodai un kultūrai nāk no pretējās puses. Latviešu valoda jaunatnes vidū zaudē prestižu, valodā iesakņojas no angļu valodas pārņemta teikumu uzbūve un izteicieni. Ļoti daudziem ērtāk ir izteikties angliski nekā latviski. Turklāt tas viss tiek pārņemts ar sajūsmu un pilnīgi nekritiski no paaudzes, kur vairs tikai retais māk krieviski. Arī demogrāfiskās tendences ir tādas, ka latvieši vienā brīdī izbeigsies paši no sevis. Dekolonizācija nepareizinās latviešu skaitu x3. Nebūs vairs neviena kam ''laimē diet''. Tāpēc drusku kaitina visi tie, kas jau 30 gadus nemitīgi dzen uz riņķi plati ''krievi nāk'', kamēr reālas problēmas ir pielavījušās no pretējās puses. Par tām, ārpus filologu un literātu burbuļiem, neviens skaļi nerunā. Tas reāli apdraud latvietību, jo jaunatne un latviešu valoda ir galvenie Latvijas valsts nākotnes garanti.
Protams, ka draudi latvietībai ir no otras puses. Taču kā tas izslēdz vēsturiskos (ne tika 100, bet arī 300, 500, varbūt pat 1000 un visu 1500 gadu ilgos) draudus no mums tuvākās puses? Vienā gadījumā draudi ir tīri mentāli, garīgi, otrā - visnotaļ fiziski. Abos gadījumos risinājumi ir loģistiski sarežģīti, bet ir dīvaini izlikties, ka "krievi nāk" nav aktuāli, kamēr Pleskava un Kaļiņingrada nezkāpec ir bruņotas līdz zobiem un krievu mediji, hakeri, spiegi utt nodarbojas ar 24/7 infokaru pret tavu valsti.
Draudi demogrāfijai ir pārspīlēti (kā to Ritvars Eglājs savā blogā labi rāda) - kamēr ģimenē dzimst vismaz viens bērns, tikmēr tauta turpinās, tās vienkārši ir nedaudz mazāk un pensiju sistēma attiecīgi jāpārstrukturē, nekas daudz. |
|