Neprātīgā saprāta balss -
Septembris 18., 2019
09:12
[User Picture]

[Link]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Lēnām nobriestam filmas ''Jelgava 94'' skatījumam kino. Filmas galvenās sieviešu lomas atveidotāja nesen kādā intervijā izteicās, ka 90tie. gadi viņai šķiet interesants laiks un viņa labprāt tur padzīvotu.
Jāsāk ar to, ka neesmu pieradis, ka tagad jau patstāvīgu dzīvi sāk cilvēki, kas 90. gados vispār nav piedzīvojuši. Tas laiks bija interesants un jautrs tikai no bērna vai jaunieša skatpunkta. Arī man ir labas atmiņas par to laiku. Bērnība un pirmie skolas gadi pagāja diezgan bezrūpīgi. Tomēr maniem vecākiem atmiņas nav tik patīkamas. Tēvs kādu laiku strādāja pat trijos darbos, māte kā medmāsa saņēma pārdesmit latu algu un dzīvojām kopā ar vecvecākiem divistabu dzīvoklī. Tajā laikā vecmammas mazdārziņš bija jūtams atspaids. Labi atceros degvielas krīzi kādā 90to. gadu sākumā, kad nekursēja autobusi, jo nebija degvielas.
Sievas vecākiem, ap to pašu laiku, slavenā Ādažu kolhoza brūkošajās atliekās algu izmaksāja govīs un lauksaimniecības tehnikā. Tagad jau šķiet tāds romantiski skaists laiks, bet vēlreiz to piedzīvot negribētos.

Tags: ,

(1Iespļāva | Iespļauj dvēselē)

Comments
 
[User Picture]
From:[info]lara
Date:18. Septembris 2019 - 13:26
(Link)
Degvielas krīzi es arī atceros. Gāju no rītiem ar kājām no savas mājas līdz Stradiņiem, jo no turienes uz centru kursēja tolejbusi. Visu laiku gribējās ēst.
Powered by Sviesta Ciba