labs vakarins....
nak rudens...un ir tik vēs...un sāk palikt tumš, bet tomēr dziļi mūsos deg uguntiņa, kas uztur mūs dzīvus, kas neļauj mums būt vienaldzīgiem, kas ļauj mums mīlēt, kas ļauj mums saprast un palīdzēt...bet ne vienmēr mēs spējam to uguntņu radīt spožāku citiem...kaut gan vēlamies...