attiecībā uz pirmo rindkopu - raxtīju jau, ka "maz spēka". pašpārliecības varbūt? &ir skaidrs, ka, ja mēģina attiecības "uztaisīt" tikai tāpēc, ka "vajag", tad var sanākt kas visai neriktīgs (ir redzēts - cilvēki, kas uztver to kā spēli vai darbu, aktivitāti ar stingriem noteikumiem ("Aha, tu ar to puisi veselas 15 minūtes runāji, tad tu mani nemīli, ja?!")).

tagad jau nedaudz retāk - jo vide emocionāli "vēsāka" - bet ģimnāzijas laikā gan bieži ar to "nodarbojos". jā, emocijas/enerģija... nesen vienbrīd pusapzināti novedu sevi tādā stāvoklī & secināju, ka tas dod visai patīkamu apziņu "a es varu tagad darīt jebko un būt savās acīs attaisnots, jo man, redz tādas dvēseles mokas". oo, e-pasts, jāapskatās...