pārdomas par draugiem.lv un dzīvi
eh, ja es vēl mācītos kādā skolā, varētu tēlot emo. mēģināt.

ja es vēl raxtītu, es būtu nogarlaikojies līdz nāvei dēļ sniega un ugungs (Blackmore's Night - Gone With the Wind).

ja es vēl satiktu kādu būtni, kas nav mans tiešs asinsradinieks, es būtu sarkastisks.

ja man vēl būtu tie pāris zagtie tūkstoši, es pirktu digitālo kameru.

ja es vēl nebūtu iemācījies reaģēt uz izmisumu ar bezspēcīgām dusmām (There is no peace, only anger).

ja es vēl ticētu, ka būs...

ja mana šobrīd ienesīgākā un perspektīvākā darbības joma nebūtu tā, kuru es +/- nicinu (affiliate marketing).

draw me away from the night from the day, leave not a trace to be found

ja es vēl ticētu, ka dzīvei un eksistencei ir kāds mērķis, ka nav vienkārši tas jāizdomā pašam un jācer.

ja draugiem.lv nebūtu (manā gadījumā, jā) kontakta, sabiedrības, komunikācijas ilūzija.



bet, kā mēdz teikt, dziesma nav par krekliem, un dr.lv ir tikai viena no redzamākajām ārējām izpausmēm. ļoti gribas izdzēst savu profilu. un ļoti gribas, lai to nevajadzētu darīt.

ko es vēl varu teikt? kam es to saku vispār? var jau arī šo žurnālu izdzēst. man jau nevajag online vietu, kur pieraxtīt savus ciklotīmiskos murgus. tam pietiktu ar pārsimts gb hdd un trim piezīmju blociņiem. man jau īstenībā vajag, lai kādam tas rūpētu. &es vienmēr esmu to zinājis. &vienmēr esmu arī zinājis, ka, optimistiski rēķinot, pastāv ne vairāk kā 2.4 "kādi".


bet vienmēr paliek dažas lietas, kam es ticu.