(i'm outside)
    Nu un... Es staigāju rinķī un apkārt ap savu tramīgo dvēseli personības nesagraujamajā bastionā. Kliedzu tai apvainojumus, atzīstos mīlestībā, draudu, lamāju, dziedu tumsā... Es klīstu ap savas esības cietoxni un nezinu, vai tas pasargā mani no pasaules, vai no sevis paša. Meklēju plaisas tā sienās un raugu tās padarīt plašākas, ar nagiem plēšot akmeni, ar asiņu straumēm to irdinot, ar nožēlas asarām sildot un nievājošiem smiekliem stindzinot. Tūkstošreiz čuxtus atkārtoju vējā saklausītus vārdus, nolaizu rasas pilienus no cietuma mūra un beru kabatās smiltis, kas tek no tā brūcēm.
    Un ticu, ka visapkārt ir tuxnesis.