Padalieties,lūdzu, ar sinonīmiem vārdam urla. Interesē tieši visādi dīvainie lokālismi. Manā galā urlas sauca par kalbasiem.
Cēlāmies pusčetros no rīta, lai paspētu laicīgi uz lidmašīnu, kurai bija jāizlido 06:45. Kopā bija plānoti divi lidojumi, galamērķis - Madeira. Bija viegls satraukums, jo pirmo reizi ar bērnu devāmies ārzemju ceļojumā. Brokastis, pēdējo mantu kārtošana un tad tīri nejauši bez iemesla iemetu acis e-pastā, kurā bija tikko atsūtīta ziņa, ka pirmais lidojums kavēsies 5 stundas. Kas nozīmēja to, ka savienojošais lidojums atceļas. Fuck. Man ir bijuši diezgan daudz visādi komandējumi un "returning flights" ir kavējušies 1-2h, bet šāds sviests ir pirmo reizi. Un, protams, tieši mūsu lieliskajā ceļojumā, kas tika rūpīgi izplānots. Var iet atpakaļ gulēt, garīgais nekāds. Bērns iemieg uzreiz, es vēl kādu laiku mocos nomodā un mēģinu sevi nomierināt, lai atslābtu un iemigtu.
Kaut kāda iemesla pēc nolēmām lidostā ierasties 8:30, lai gan lidojums bija 11:45. Ar domu, ka laicīgi noskaidrosim kādus citus lidojumus mums iedos. Mirkli pirms deviņiem sieva atrada Lufthansas meiteni un sākām risināt mūsu lidojumu problēmu. Vidēji stresains laika posms aptuveni 20 minūšu garumā, kurā es jau morāli centos sagatavoties, ka galamērķī būsim dienu vēlāk. Beigās 2 lidojumu vietā ir 3 un galā esam ~8 stundas vēlāk. Fūuu, var nopūsties, pareizi? Nepareizi. Ar manu biļeti ir problēma. Šeit neliels backstory. Kad online-ā čekojos iepriekšējā dienā, man rādīja, ka ir kaut kāda problēma ar manu bagāžu, lai es zvanot supportam. LV supports ~2h nav sazvanāms, beigās sasniedzu vācu supportu, kas mani daļēji nomierina un paskaidro, ka viss ir kārtībā, man ir iečekojamā bagāža abos virzienos. Jāpiebilst, ka čalis neatstāja kompetentas personas iespaidu, kas bija galvenais iemesls, kāpēc nebiju pilnībā nomierināts.
Atgriežoties pie problēmas - meitene saka, ka sistēmā rāda, ka man ir "neapmaksāts serviss". Nav rakstīts kāds. Viņa kaut ko tur ķimerējas un beigās tomēr saka, ka man nav samaksāts par bagāžu. Jāmaksā 50 eiro. Es esmu neapmierināts, jo par bagāžu ir samaksāts un es viņai paskaidroju visu, kas ir backstorijā, daļēji apzinoties, ka persona nebija kompetenta un ka es vairs neesmu 100% drošs, ko es pirms ~6 mēnešiem pirku un ko ne. Es samaksāju visai savdabīgā veidā, parādot viņai karti un viņa tās numuru nosauc pa telefonu supportam otrā galā. Lieliski, bagāža apmaksāta. Mazāk lielisks ir fakts, ka problēma ar "neapmaksāto servisu" nav nekur pazudusi. Es esmu relatīvi nesatricināms, bet es ļoti gribu doties pirmajā ārzemju atvaļinājumā ar savu ģimeni prom no pretīgā slapjaukstuma Rīgā, redzēt kā mans bērns pirmo reizi apzinātā vecumā piedzīvo lidošanu lidmašīnā, piedzīvo kāpšanu kalnos un lai problēmas vienkārši beidzas. Bet viņas nebeidzas. Meitene problēmu nevar atrisināt, supports otrā galā viņas problēmu nesaprot un man dabiski nedaudz kāpj stress. Varbūt nedaudz vairāk kā nedaudz. Pie blakus "stenda" visi cilvēki ir noprocesēti, otrā pusē rindu ir izstāvējuši kādi 40 cilvēki ar slēpēm un snovbordiem, visapkārt ir progress, visi kustās uz priekšu. Bet es stāvu un skatos uz meiteni, kura kārtējo reizi zvana supportam, skaidro manu problēmu un pēc tam noliek telefonu ar neapmierinātu sejas izteiksmi. Tiek iesaistīti augstāka līmeņa darbinieki, viena cita meitene noplāta rokas, supportam tiek zvanīts vēl un vēl, bet viņi vai nu nevar palīdzēt vai saka, ka meitenei tā problēma jārisina pašai. Visbeidzot cerību stariņš parādās, kad meitene sajūsmināta pamana kādu kolēģi un es nojaušu sajūsmas iemeslu - šis čalis prot atrisināt lietas.
Un viņš ķeras pie darba ar izciliem panākumiem. Kļūda tiek noņemta. Šoks, smiekli, emocijas, meitene nesaprot, kā tas ir iespējams tik ātri. Izrādās, ka kaut kur to vienkārši varēja "atķeksēt". Hehe, nu ko, pagājušas ir jau gandrīz 2h šo visu risinot, izskatās, ka viss būs beidzies. Te tev nu bija, boarding pass-us nevar izprintēt. Kāpēc? Jo rādās "neapmaksāts serviss" errors. Ja man nebūtu mans stresa līmenis, es droši vien sāktu smieties. Bet šis čalis ir nākamā līmeņa speciālists, viņam rokas nenolaižas, viņš apņēmīgi darbojas tālāk, zvana supportam un ar supportu runā nedaudz gudrāk, viņš nevis stāsta kāda man ir problēma, bet saka, ka nevar izprintēt boarding passu un errors ir nepareizs, jo es visu esmu apmaksājis. Un šāda pieeja nes rezultātus. Viņam pašam lidojumus "ņemot nost" un "liekot klāt" atpakaļ (cik nu es sapratu no viņa sarunām ar supportu) izdodas tikt galā ar iekāpšanas kartēm 2 no 3 lidojumiem. Trešajam palīdz supports. Ap 11:20 mums ir mūsu iekāpšanas kartes un mans stresa līmenis nedaudz nokrītas. Meitene mums iedod vaučerus un aizved sarunāt fast tracku. Lidostā Rīga ir maz cilvēku, fast traks izrādās garākā opcija. Ejot uz lidmašīnu saprotam, ka, ja būtu ieradušies lidostā kaut vai tikai 20 minūtes vēlāk, mēs nepaspētu atrisināt šo monumentālo problēmu.
Kafejnīcā par vaučeriem paņemam paiku un es sāku domāt, vai mēs paspēsim uz trešo lidojumu, tur starpā ir tikai pusotra stunda. Rīgas lidojums pamatīgi kavējas, lidmašīnu vēl nopūš ar kaut kādu pretsaldējošo līdzekli, bet te uztraukumam nav pamata, mūsu otrais "connection" ir ar palielu pauzi Frankfurtē. Nonākot tur, es dodos uz Lufthansas ofisu, jo es vēlos noskaidrot, vai manam atpakaļceļam viss ir kārtībā. Rinda ir pagara, bet, to izstāvot, mani laipni apkalpo, paskaidro, ka ar maniem turpmākajiem lidojumiem viss ir kārtībā, ar atpakaļceļu arī, izdrukā man lapiņu, kur rakstīts, ka man pienākas bagāža un laipni apvelk tekstā vietu, kur tas rakstīts. Tāpēc īpašs ir mans pārsteigums, kad pie iekāpšanas lidmašīnā no mūsu 3 iekāpšanas kartēm, ar manējo ir problēma. Ak, cik naivi bija domāt, ka viss būs kārtībā. Lidmašīnu pasažieru rinda tuvojas beigām, darbinieki manu problēmu drudžaini (jo vajag paspēt laikus) cenšas risināt, bet no trijiem, tikai vienīgā meitene šķiet spējīga, jo problēmu gadījumā pārējie tūlītēji vēršas pie viņas. Mana problēma nav triviāla, jo (nu, miniet, es uztaisīšu mazu pauzi ........................................
Lidojums ilgst ~3h, kuru laikā bērns man noguļ uz pleca, kas ir labi, jo viņš ir diezgan emocionāls un viņam ir svarīgi labi atpūsties. Kas vēl ir interesanti bērna sakarā, viņš arī izvēlējās uztraukties - vai mēs ejam uz pareizo geitu, vai nevajag jau iet stāvēt rindā, vai mēs nenokavēsim nākamo lidojumu, vai jau nesākas iekāpšana utt. Čali, tev ir 7 gadi, chill out. Bet tas nav tik vienkārši. Un mēs nedaudz stresojam visi. Lidojums uz Lisabonu kavējas, bet izlidojot es pagūstu izrēķināt, ka mums vajadzētu būt vismaz 30 minūtēm. Man instinktīvi šķiet, ka bagāžu nepaspēs pārlikt (pie optimistiskā pieņēmuma, ka viņu pareizi pārlika lielajā Frankfurtes lidostā). Nolaižamies Lisabonā, geits uz Madeiras lidojumu ir turpat blakus, es uzreiz eju prasīt, lai pārbauda vai man ar iekāpšanas karti viss ir ok, vai viņu var nopīkstināt. Čalis apsola, ka viss labi un mēs ejam nopirkt kādu kruasānu. Nu ko, dārgie lasītāji, ja jums būtu jāmin, vai ar manu iekāpšanas karti viss bija ok vai nebija, kāds būtu jūsu minējums? Jāsaka, ka es vairs neuztraucos. Lisabonā bija silts. Ja mēs nepaspēsim, tad ko tur daudz, paliksim viesnīcā un lidosim nākamajā rītā, viss būs labi. Mēs visi esam kopā, mēs neesam saslimuši, mēs esam tikuši šitik tālu, viss būs labi. Tāpēc, kad, pīkstinot iekāpšanas karti, es redzēju sarkano gaismiņu, kas liecināja par problēmu ar to, es vairs neuztraucos. Es sāji smaidīju un laipni teicu lidostas darbiniekam "Jūsu kolēģis teica, ka ar biļeti viss kārtībā". Atbilde mani pārsteidza - "Bet ar to viss ir kārtībā", divas sekundes un man tika izdrukāta jauna iekāpšanas karte ar citu sēdvietu un nopīkstināta. "You have been upgraded to business class" teica darbinieks un es jūtu, ka es rāpjos ārā no savas stresa un neveiksmju ielejas. "T-Thanks" es novelku un dodos kopā ar ģimeni uz lidmašīnu.
Noīsinot atlikušo stāstu - biznesa klasē labi pierijos, bagāžu dabūjām, galamērķī sazinājos ar mašīnas izīrētāju, kas pa ceļam uz savu ofisu stāstīja dažādus mednieku stāstiņus, mans mīļākais bija par viņa tēti, kas lidoja no Āfrikas ar 10 000 eiro, kas ir maksimums, ko legāli var ievest, bet tā kā viņam makā bija vēl 60 eiro, tad muitnieki konfiscēja visus 10 060 eiro. Centos reaģēt ar izspiestu "Really?". Dabūju īres mašīnu un nobeigumam gribu jums uzburt ainavu, kas mani patiesi pārsteidza. Braucu pa šoseju uz mūsu noīrēto dzīvokli, iebraucu Madeiras galvaspilsētā Funšalā un Waze rāda griezt pa kreisi. Es apstājos, lēnām griežu pa kreisi, paralēli skatoties, kur jābrauc un palieku uz pauzes - ceļa nav, tā vietā ir tukšums. Kas noticis, nogruvums? Es esmu pamatīgi apstulbis, bet nedaudz tuvāk pieripoju un skatam paveras ieliņa ar neticamu slīpumu. Nobraukšana no ceļa ir īpaši slīpa, tik slīpa, ka es raizējos, vai nesaskrāpēšu mašīnas apakšu. Atmiņā skan izīrētāja frāze pie mašīnas nodošanas "Stay on the main roads and you'll be ok". Sievai panika, es pēc visa dienas stresa vienkārši braucu un bremzēju. Slīpums ir tik episks, ka nekāda bremzēšana ar ātrumiem neko nedod. Bet ir nakts, ceļi ir tukši un es braucu ļoti lēni un mēs nonākam galā. Noparkojot mašīnu, es saprotu, ka izbraukt ārā būs teju nereāli, bet man šodienai problēmu pietiek un es eju gulēt.
Kaut kāda iemesla pēc nolēmām lidostā ierasties 8:30, lai gan lidojums bija 11:45. Ar domu, ka laicīgi noskaidrosim kādus citus lidojumus mums iedos. Mirkli pirms deviņiem sieva atrada Lufthansas meiteni un sākām risināt mūsu lidojumu problēmu. Vidēji stresains laika posms aptuveni 20 minūšu garumā, kurā es jau morāli centos sagatavoties, ka galamērķī būsim dienu vēlāk. Beigās 2 lidojumu vietā ir 3 un galā esam ~8 stundas vēlāk. Fūuu, var nopūsties, pareizi? Nepareizi. Ar manu biļeti ir problēma. Šeit neliels backstory. Kad online-ā čekojos iepriekšējā dienā, man rādīja, ka ir kaut kāda problēma ar manu bagāžu, lai es zvanot supportam. LV supports ~2h nav sazvanāms, beigās sasniedzu vācu supportu, kas mani daļēji nomierina un paskaidro, ka viss ir kārtībā, man ir iečekojamā bagāža abos virzienos. Jāpiebilst, ka čalis neatstāja kompetentas personas iespaidu, kas bija galvenais iemesls, kāpēc nebiju pilnībā nomierināts.
Atgriežoties pie problēmas - meitene saka, ka sistēmā rāda, ka man ir "neapmaksāts serviss". Nav rakstīts kāds. Viņa kaut ko tur ķimerējas un beigās tomēr saka, ka man nav samaksāts par bagāžu. Jāmaksā 50 eiro. Es esmu neapmierināts, jo par bagāžu ir samaksāts un es viņai paskaidroju visu, kas ir backstorijā, daļēji apzinoties, ka persona nebija kompetenta un ka es vairs neesmu 100% drošs, ko es pirms ~6 mēnešiem pirku un ko ne. Es samaksāju visai savdabīgā veidā, parādot viņai karti un viņa tās numuru nosauc pa telefonu supportam otrā galā. Lieliski, bagāža apmaksāta. Mazāk lielisks ir fakts, ka problēma ar "neapmaksāto servisu" nav nekur pazudusi. Es esmu relatīvi nesatricināms, bet es ļoti gribu doties pirmajā ārzemju atvaļinājumā ar savu ģimeni prom no pretīgā slapjaukstuma Rīgā, redzēt kā mans bērns pirmo reizi apzinātā vecumā piedzīvo lidošanu lidmašīnā, piedzīvo kāpšanu kalnos un lai problēmas vienkārši beidzas. Bet viņas nebeidzas. Meitene problēmu nevar atrisināt, supports otrā galā viņas problēmu nesaprot un man dabiski nedaudz kāpj stress. Varbūt nedaudz vairāk kā nedaudz. Pie blakus "stenda" visi cilvēki ir noprocesēti, otrā pusē rindu ir izstāvējuši kādi 40 cilvēki ar slēpēm un snovbordiem, visapkārt ir progress, visi kustās uz priekšu. Bet es stāvu un skatos uz meiteni, kura kārtējo reizi zvana supportam, skaidro manu problēmu un pēc tam noliek telefonu ar neapmierinātu sejas izteiksmi. Tiek iesaistīti augstāka līmeņa darbinieki, viena cita meitene noplāta rokas, supportam tiek zvanīts vēl un vēl, bet viņi vai nu nevar palīdzēt vai saka, ka meitenei tā problēma jārisina pašai. Visbeidzot cerību stariņš parādās, kad meitene sajūsmināta pamana kādu kolēģi un es nojaušu sajūsmas iemeslu - šis čalis prot atrisināt lietas.
Un viņš ķeras pie darba ar izciliem panākumiem. Kļūda tiek noņemta. Šoks, smiekli, emocijas, meitene nesaprot, kā tas ir iespējams tik ātri. Izrādās, ka kaut kur to vienkārši varēja "atķeksēt". Hehe, nu ko, pagājušas ir jau gandrīz 2h šo visu risinot, izskatās, ka viss būs beidzies. Te tev nu bija, boarding pass-us nevar izprintēt. Kāpēc? Jo rādās "neapmaksāts serviss" errors. Ja man nebūtu mans stresa līmenis, es droši vien sāktu smieties. Bet šis čalis ir nākamā līmeņa speciālists, viņam rokas nenolaižas, viņš apņēmīgi darbojas tālāk, zvana supportam un ar supportu runā nedaudz gudrāk, viņš nevis stāsta kāda man ir problēma, bet saka, ka nevar izprintēt boarding passu un errors ir nepareizs, jo es visu esmu apmaksājis. Un šāda pieeja nes rezultātus. Viņam pašam lidojumus "ņemot nost" un "liekot klāt" atpakaļ (cik nu es sapratu no viņa sarunām ar supportu) izdodas tikt galā ar iekāpšanas kartēm 2 no 3 lidojumiem. Trešajam palīdz supports. Ap 11:20 mums ir mūsu iekāpšanas kartes un mans stresa līmenis nedaudz nokrītas. Meitene mums iedod vaučerus un aizved sarunāt fast tracku. Lidostā Rīga ir maz cilvēku, fast traks izrādās garākā opcija. Ejot uz lidmašīnu saprotam, ka, ja būtu ieradušies lidostā kaut vai tikai 20 minūtes vēlāk, mēs nepaspētu atrisināt šo monumentālo problēmu.
Kafejnīcā par vaučeriem paņemam paiku un es sāku domāt, vai mēs paspēsim uz trešo lidojumu, tur starpā ir tikai pusotra stunda. Rīgas lidojums pamatīgi kavējas, lidmašīnu vēl nopūš ar kaut kādu pretsaldējošo līdzekli, bet te uztraukumam nav pamata, mūsu otrais "connection" ir ar palielu pauzi Frankfurtē. Nonākot tur, es dodos uz Lufthansas ofisu, jo es vēlos noskaidrot, vai manam atpakaļceļam viss ir kārtībā. Rinda ir pagara, bet, to izstāvot, mani laipni apkalpo, paskaidro, ka ar maniem turpmākajiem lidojumiem viss ir kārtībā, ar atpakaļceļu arī, izdrukā man lapiņu, kur rakstīts, ka man pienākas bagāža un laipni apvelk tekstā vietu, kur tas rakstīts. Tāpēc īpašs ir mans pārsteigums, kad pie iekāpšanas lidmašīnā no mūsu 3 iekāpšanas kartēm, ar manējo ir problēma. Ak, cik naivi bija domāt, ka viss būs kārtībā. Lidmašīnu pasažieru rinda tuvojas beigām, darbinieki manu problēmu drudžaini (jo vajag paspēt laikus) cenšas risināt, bet no trijiem, tikai vienīgā meitene šķiet spējīga, jo problēmu gadījumā pārējie tūlītēji vēršas pie viņas. Mana problēma nav triviāla, jo (nu, miniet, es uztaisīšu mazu pauzi ........................................
Lidojums ilgst ~3h, kuru laikā bērns man noguļ uz pleca, kas ir labi, jo viņš ir diezgan emocionāls un viņam ir svarīgi labi atpūsties. Kas vēl ir interesanti bērna sakarā, viņš arī izvēlējās uztraukties - vai mēs ejam uz pareizo geitu, vai nevajag jau iet stāvēt rindā, vai mēs nenokavēsim nākamo lidojumu, vai jau nesākas iekāpšana utt. Čali, tev ir 7 gadi, chill out. Bet tas nav tik vienkārši. Un mēs nedaudz stresojam visi. Lidojums uz Lisabonu kavējas, bet izlidojot es pagūstu izrēķināt, ka mums vajadzētu būt vismaz 30 minūtēm. Man instinktīvi šķiet, ka bagāžu nepaspēs pārlikt (pie optimistiskā pieņēmuma, ka viņu pareizi pārlika lielajā Frankfurtes lidostā). Nolaižamies Lisabonā, geits uz Madeiras lidojumu ir turpat blakus, es uzreiz eju prasīt, lai pārbauda vai man ar iekāpšanas karti viss ir ok, vai viņu var nopīkstināt. Čalis apsola, ka viss labi un mēs ejam nopirkt kādu kruasānu. Nu ko, dārgie lasītāji, ja jums būtu jāmin, vai ar manu iekāpšanas karti viss bija ok vai nebija, kāds būtu jūsu minējums? Jāsaka, ka es vairs neuztraucos. Lisabonā bija silts. Ja mēs nepaspēsim, tad ko tur daudz, paliksim viesnīcā un lidosim nākamajā rītā, viss būs labi. Mēs visi esam kopā, mēs neesam saslimuši, mēs esam tikuši šitik tālu, viss būs labi. Tāpēc, kad, pīkstinot iekāpšanas karti, es redzēju sarkano gaismiņu, kas liecināja par problēmu ar to, es vairs neuztraucos. Es sāji smaidīju un laipni teicu lidostas darbiniekam "Jūsu kolēģis teica, ka ar biļeti viss kārtībā". Atbilde mani pārsteidza - "Bet ar to viss ir kārtībā", divas sekundes un man tika izdrukāta jauna iekāpšanas karte ar citu sēdvietu un nopīkstināta. "You have been upgraded to business class" teica darbinieks un es jūtu, ka es rāpjos ārā no savas stresa un neveiksmju ielejas. "T-Thanks" es novelku un dodos kopā ar ģimeni uz lidmašīnu.
Noīsinot atlikušo stāstu - biznesa klasē labi pierijos, bagāžu dabūjām, galamērķī sazinājos ar mašīnas izīrētāju, kas pa ceļam uz savu ofisu stāstīja dažādus mednieku stāstiņus, mans mīļākais bija par viņa tēti, kas lidoja no Āfrikas ar 10 000 eiro, kas ir maksimums, ko legāli var ievest, bet tā kā viņam makā bija vēl 60 eiro, tad muitnieki konfiscēja visus 10 060 eiro. Centos reaģēt ar izspiestu "Really?". Dabūju īres mašīnu un nobeigumam gribu jums uzburt ainavu, kas mani patiesi pārsteidza. Braucu pa šoseju uz mūsu noīrēto dzīvokli, iebraucu Madeiras galvaspilsētā Funšalā un Waze rāda griezt pa kreisi. Es apstājos, lēnām griežu pa kreisi, paralēli skatoties, kur jābrauc un palieku uz pauzes - ceļa nav, tā vietā ir tukšums. Kas noticis, nogruvums? Es esmu pamatīgi apstulbis, bet nedaudz tuvāk pieripoju un skatam paveras ieliņa ar neticamu slīpumu. Nobraukšana no ceļa ir īpaši slīpa, tik slīpa, ka es raizējos, vai nesaskrāpēšu mašīnas apakšu. Atmiņā skan izīrētāja frāze pie mašīnas nodošanas "Stay on the main roads and you'll be ok". Sievai panika, es pēc visa dienas stresa vienkārši braucu un bremzēju. Slīpums ir tik episks, ka nekāda bremzēšana ar ātrumiem neko nedod. Bet ir nakts, ceļi ir tukši un es braucu ļoti lēni un mēs nonākam galā. Noparkojot mašīnu, es saprotu, ka izbraukt ārā būs teju nereāli, bet man šodienai problēmu pietiek un es eju gulēt.
Japānas filmu festivāls online: https://jff.jpf.go.jp/watch/indepen
taisāsmies iet laukā uz pasākumu
Simo: "pagaidi, es tikko sapratu, ka nezinu, kas ir pāsākums"
Simo: "pagaidi, es tikko sapratu, ka nezinu, kas ir pāsākums"
"ir tāds gadalaiks, kad vairs nav sniega un vēl nav lapu. tas ir tik īss, ka tam nav vārda"
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
virginia_rabbit on 2023.03.22 at 11:17
otrdienas ir labākās ballīšu dienas
Write a poem to Michael requesting access to his calendar in a way that was popular in 1800s
Posted bycoletya on 2023.03.22 at 11:02
Mūzika: Michael Calfan - Wild Game - Club mix
Dear Michael, my friend so fair,
I humbly request access to your calendar.
With much to do and much to plan,
I implore you to lend me a helping hand.
Oh, how I long to see your days,
To schedule appointments in all the right ways.
To mark down dates and important times,
And plan our meetings with rhythm and rhymes.
I ask of you, with a heart so true,
To grant me access and trust me anew.
Together we'll work, with diligence and care,
And ensure our schedules are fully aware.
So please, my friend, consider my plea,
And allow me to view your calendar with glee.
For in doing so, we'll achieve great things,
And make the most of each moment that brings.
With gratitude and thanks, I bid you adieu,
Hoping that my request finds you in good view.
May our days be filled with harmony and cheer,
As we work together to make this year a success, my dear.
Es vnk miilu ChatGPT :D
I humbly request access to your calendar.
With much to do and much to plan,
I implore you to lend me a helping hand.
Oh, how I long to see your days,
To schedule appointments in all the right ways.
To mark down dates and important times,
And plan our meetings with rhythm and rhymes.
I ask of you, with a heart so true,
To grant me access and trust me anew.
Together we'll work, with diligence and care,
And ensure our schedules are fully aware.
So please, my friend, consider my plea,
And allow me to view your calendar with glee.
For in doing so, we'll achieve great things,
And make the most of each moment that brings.
With gratitude and thanks, I bid you adieu,
Hoping that my request finds you in good view.
May our days be filled with harmony and cheer,
As we work together to make this year a success, my dear.
Es vnk miilu ChatGPT :D
Mīļie cibiņi, vai kāds varētu pastāstīt, kur Rīgā var nopirkt Indijas sīpolus audzēšanai.
Esot ļoti ārstnieciski. Paziņai apsolīju to noskaidrot.
Esot ļoti ārstnieciski. Paziņai apsolīju to noskaidrot.
3 (60.0%)
Sveiki,
Iesakiet, lūdzu, kādus labus urban backpack (vīriešu/unisex, zem 20L) zīmolus.
Ikdienai - tāda, kurā ietilpst 14" (un mazāks) laptop, kāds lunch box, austiņas, ūdens pudele/thermo krūze, kāda grāmata, 250ml Red Bull un banāns.
Dizainiski kkas starp šiem
https://nordace.com/en/product/nord
https://johnny-urban.de/products/ca
https://www.peakdesign.com/products/eve
https://johnny-urban.de/products/tagesr
Iesakiet, lūdzu, kādus labus urban backpack (vīriešu/unisex, zem 20L) zīmolus.
Ikdienai - tāda, kurā ietilpst 14" (un mazāks) laptop, kāds lunch box, austiņas, ūdens pudele/thermo krūze, kāda grāmata, 250ml Red Bull un banāns.
Dizainiski kkas starp šiem
https://nordace.com/en/product/nord
https://johnny-urban.de/products/ca
https://www.peakdesign.com/products/eve
https://johnny-urban.de/products/tagesr
virginia_rabbit on 2023.03.18 at 22:02
kāpēc lai es neēstu kartupeļu pankūkas ar ievārījumu. sāļā un saldā nošķīrums ir viltus dihotomija
Atdodu "Asiņainā rītausma Parīzē. 1789. gada revolūcija kā mediju notikums." /D.Hanovs, V. Tēraudkalns
Savākšana centrā, nekur nesūtu. Var rakstīt pa taisno uz epastu profilā.
Savākšana centrā, nekur nesūtu. Var rakstīt pa taisno uz epastu profilā.
Kur varētu pasūtīt garšīgas (pārbaudītas) minikūciņas priekš jubilejas? Ne tādas, kur puse no kūkas ir mākslīgais putukrējums, un ne makarūnus? Ideāli būtu Rīgas centrā vai vismaz centra pusē Daugavai.
Posted by putukreejums in ![[info]](http://klab.lv/img/community.gif)
pajautaa on 2023.03.13 at 18:47
putukreejums in pajautaa on 2023.03.13 at 18:47
Atvainojos, vēl viens jautājums - kur var nopirkt Omniva pakomāta L izmēra kasti (38cm x 64cm x 39cm)?
Cik internetā gūglēju kastu veikalus, viņiem vai nu minimālais pasūtījuma skaits kaut kāds milzīgs, vai arī minimālā pasūtījuma cena arī kaut kāda ap 20 EUR. Bet man kasti vajag tikai vienu. Paskatījos arī Depo mājaslapā, bet tur tāds izmērs nav. Pašā Omniva mājaslapā arī neatradu.
Cik internetā gūglēju kastu veikalus, viņiem vai nu minimālais pasūtījuma skaits kaut kāds milzīgs, vai arī minimālā pasūtījuma cena arī kaut kāda ap 20 EUR. Bet man kasti vajag tikai vienu. Paskatījos arī Depo mājaslapā, bet tur tāds izmērs nav. Pašā Omniva mājaslapā arī neatradu.
Iekāpšana/izkāpšana Tallink prāmī Tallina-Helsinki
Posted byputukreejums in pajautaa on 2023.03.13 at 09:13
Gribu braukt ar prāmi Tallina-Helsinki un ņemt līdz 2 lielus un diezgan neērti pārvietojamus koferus. Vai tur ir kaut kādi bagāžas ratiņi, kas man pārvietošanos atvieglotu, vai arī pašam viss jāstiepj? Un cik garš ir ceļš uz iekāpšanu/izkāpšanu?
Atceros, ka citā valstī kāpjot uz prāmja man bija koferis jāvelk uz augšu pa stāvu rampu, kas jau ar vienu koferi bija ļoti grūti un ar diviem smagiem būtu bijis, manuprāt, tuvu neiespējami, tāpēc gribu pārliecināties, kā ir ar Tallinas-Helsinku prāmi, paldies.
Atceros, ka citā valstī kāpjot uz prāmja man bija koferis jāvelk uz augšu pa stāvu rampu, kas jau ar vienu koferi bija ļoti grūti un ar diviem smagiem būtu bijis, manuprāt, tuvu neiespējami, tāpēc gribu pārliecināties, kā ir ar Tallinas-Helsinku prāmi, paldies.