Garastāvoklis:	embarrassed
Mūzika:	Death in June - Fields of Rape

smēķēšana nogalina, piemēram
Nu šodien bija aizraujoša diena. Skola vis nav tik traki, ka domāju. Tikai matemātika un fizika ir dibenā, bet nu ko darīt.

Pēc skolas nosmēķēju to sarkanu Vinstonu. Pārāk daudz patika. Tāpēc, braucot mājas ar elektrovilcienu, es cīnījos ar savu sirdsapziņu. Es sevi zinu labi. Ja es šodien nepamestu to paciņu kaut kut prom, tad es smēķētu vel ilgi. Tādēļ, klausoties Death in June, es pilnīgā agonijā izmetu gan paciņu (tur vel piecas cigaretes bija) gan sērkociņu kastīti (tur bija daudz). Tobrīd jūtos slikti un man bija jāsit sevi sejā, lai pārliecinātos, ka izdarīju pareizo lietu. Smēķēt man patika. Bet tas ir pretrunā ar manu mazohisma teoriju, kuru izdomāju kaut kur pagājušā ziemā. Es sev teicu, ka ir jāmīl sāpes, nevis meklēt kaut kādas zāles. Tas ir vīrišķīgi. Un kaut gan es zinu, ka esmu meitene iekšā, man patika šī ideja.

Tagad tikai filmas, literatūra, mūzika, meditācija, joga, sports, skaistums, labas sekmēs un mazohisms. Es tikai ilgojos pēc viņas. Viņa smēķē. Es arī uzsāku, lai saprastu, ko viņa jūt. Man patika stāvēt ar viņu, ieelpojot viņās cigaretes aromātu. Man patika arī smēķēt. Man patīk viņa, bet viņai taču nepatiktu dzelteni zobi. Varbūt es viņai būšu interesants arī bez cigaretes. Viņa taču nezin, ka es smēķēju. Un neuzzinās.