dažās situācijās salīdzinājums ar kurpēm kas spiež būtu pārāk maigs. ir kādreiz tā, ka kompromiss ir tik ļoti nepieņemams, sajūta ir ka tas galina nost. tu kaut ko ļoti ļoti gribi izdarīt, realizēt kādu savu sapni, bet tu gaidi uz kādu citu cilvēku, jo viņam notiek svarīgākas lietas tajā brīdī. un pienāk moments, kad vairs nevar gaidīt, jo kļūst skaidrs - ja nerīkosies, nekas arī nenotiks. patiesībā jau te nav nekāda sakara ar kompromisu, ir vienkārši izvēle.